Māsens sacīja žurnālistiem, ka Vācijas varasiestādes cieši novērojušas kiberuzbrukumu, kopš decembrī to atklājušas. Viņš apgalvoja, ka hakeru uzbrukums nav nodarījis nekādus postījumus.
Māsens atklāja, ka pagaidām nav gūti pierādījumi par saistību ar Krievijas hakeru grupējumu APT28, kas vainojams 2015.gada maijā notikušajā uzbrukumā Vācijas parlamenta apakšpalātai un uzbrukumā ASV Demokrātu nacionālās komitejas datortīkliem pirms ASV prezidenta vēlēšanām 2016.gadā.
"Mēs uzskatām to par Krievijas izcelsmes kiberuzbrukumu," norādīja Māsens, bet piebilda, ka nav iespējams ar 100% pārliecību apgalvot, ka uzbrukums veikts no Maskavas un par to atbildīgas valdības aģentūra. Taču iespējamība ir liela, uzsvēra BfV priekšnieks.
Viņā sacīja, ka pilnībā nevar izslēgt arī "viltus karoga" operāciju, kurā hakeri tīšuprāt cenšas maldināt varasiestādes par uzbrukuma izcelsmes valsti, taču piebilda, ka, pēc BfV domām, uzbrukums ir nācis no Krievijas.
Vācijas federālā prokuratūra izmeklē kiberuzbrukumu kā iespējamo spiegošanu.
Krievija noliedz, ka kiberuzbrukumu būtu veikuši Krievijas hakeri.
Vācijas Iekšlietu ministrija pagājušajā mēnesī atklāja, ka datortīkls, kas cieta uzbrukumā, tika izmantots dokumentiem, kas domāti tikai valdības lietošanai, bet tīklā nav bijuši pieejami ļoti slepeni dokumenti.