«Šis ir lēmums par labu Eiropas iedzīvotāju brīvībai,» Vācijas ārlietu ministra Gvido Vestervelles teikto citējis Deutsche Welle. Vācija bija viena no sīvākajām dāņu lēmuma kritiķēm, kas to saukusi par neatbilstošu Šengenas līgumam. Lēmumu nosodīja arī Eiropas Komisija, taču Dānija uzstāja, ka tā nepārkāpj Šengenas zonas noteikumus.
Dānijas ministru prezidente H. Torninga-Šmita savā pirmajā uzrunā parlamentam uzsvēra, ka iepriekšējās valdības šī gada maijā pieņemtais lēmums tiek atcelts. «Esmu pārliecināta, ka mēs varam gūt lielākus panākumus, piemēram, pārrobežu noziedzības apkarošanā, sadarbojoties ar kaimiņvalstīm, nekā būvējot jaunus kontrolpunktus uz dāņu robežām,» jaunās centriski kreisās valdības vadītājas teikto citējusi ziņu aģentūra Reuters.
Kontroles atjaunošanu bija iecerējusi Larsa Lekes Rasmusena vadītā centriski labējā valdība, kas zaudēja septembra vidū notikušajās vēlēšanās, un šī lēmuma galvenā atbalstītāja bija pret imigrantiem nelabvēlīgi noskaņotā Dānijas Tautas partija.
Valdības plāns paredzēja, ka uz robežām izvietos aptuveni 100 darbinieku, kā arī izveidos jaunus kontrolpunktus. Tādā veidā valdība cerēja aizsargāt Dāniju no noziedzības un preču kontrabandas.
Līdz šim robežpunktos un ostās darbam norīkoti 50 muitnieki, taču robežkontroles punktus bija plānots uzbūvēt līdz 2014. gadam.
Šengenas līgums par robežkontroles atcelšanu ļauj bez pases uzrādīšanas šķērsot 22 no 27 ES dalībvalstu, kā arī Īslandes, Šveices un Norvēģijas robežas. Līgumu atteikušās parakstīt Lielbritānija un Īrija.