2011.gada tautas skaitīšanas dati tika publicēti maijā, un tie izraisījuši pamatīgu satraukumu. Kā vēsta žurnāla Der Spiegel tīmekļa vietne, tautas skaitīšanas rezultātu atšķirība no pašreizējiem datiem mērāma no -42% līdz pat +230%.
Tautas skaitīšanas rezultāti uzrādīja, ka iedzīvotāju skaits Vācijā samazinājies teju divās trešdaļās pašvaldību. Līdz šim oficiālus iebildumus pret tautas skaitīšanas datiem paudušas aptuveni 800 pašvaldības. Lai gan visapdzīvotākās federālās zemes - Lejassaksija un Bavārija - vēl nav iesniegušas oficiālas sūdzības, tās vērsušās vietējos statistikas birojos, lūdzot pārskatīt datus. Ja tiesā vērsīsies ievērojams pašvaldību skaits, varētu tikt apšaubīti visas tautas skaitīšanas rezultāti.
Kritiķi apšaubījuši statistiķu izmantoto metodoloģiju, un daži pat to nodēvējuši par antikonstitucionālu. Galvenais satraukuma cēlonis ir iespējamais finansējuma zaudējums.
Visaktīvāk pret tautas skaitīšanas rezultātiem protestē Bādene-Virtemberga, kur 365 mēri jeb aptuveni trešā daļa pašvaldību oficiāli iebildusi pret tautas skaitīšanas datiem. Manheimā, kur saskaņā ar tautas skaitīšanas ziņām iedzīvotāju skaits sarucis par 7,5%, pilsētas mērs Pēters Kurcs izveidojis darba grupu ar mērķi pārskaitīt pilsētas iedzīvotājus. Saskaņā ar pašas pilsētas apkopoto informāciju tautas skaitīšanas dienā maijā Manheimā dzīvoja 302 000 cilvēku, bet tautas skaitītāji apgalvo, ka pilsētas iedzīvotāju skaits mērāms 290 000.
Tomēr Kurcu sagaida nebūt ne viegls uzdevums, jo tautas skaitīšanā tika izmantotas sarežģītas statistikas metodes, kurās tika ņemti vērā dažādi dati, tostarp Federālās nodarbinātības aģentūras un darba devēju asociāciju rīcībā esošā informācija. Tikai nepilni 4% iedzīvotāju pilsētā tika intervēti tautas skaitīšanas gaitā.
Ja lieta nonāks tiesā, juristiem būs jāspēj pierādīt, vai tikušas pārkāptas konstitūcijā noteiktās tiesības uz līdzvērtīgu attieksmi un vietējo pašpārvaldi. Ja to izdosies pierādīt, 2011.gada tautas skaitīšana varētu tikt atzīta par antikonstitucionālu un tādējādi arī anulēta.