"Ievērojamais parāda palielinājums, augstais pamatbudžeta deficīts un dziļā recesija ir palielinājuši līdz galējam līmenim parāda dinamiku, kas pašlaik ir izgājusi ārpus kontroles. Šāda notikumu gaita, šķiet, lielā mērā neitralizēs pozitīvo ietekmi, [kādu dos otrais starptautiskais aizdevums Grieķijai]," paziņojumā norāda Grieķijas jaunizveidotā Valsts budžeta izpildes uzraudzības pārvalde.
Reaģējot uz pārvaldes atzinumiem, Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels apgalvoja, ka tiem trūkstot ticamības. "Skaidrs, ka budžeta pārvaldei vēl trūkst zināšanu, pieredzes un atbildības," paziņoja ministrs, kurš šonedēļ spiests starptautiskajiem aizdevējiem taisnoties par reformu kavēšanos un budžeta plānu neizpildīšanu.
Iepriekš Venizels atzina, ka Grieķija var neizpildīt šim gadam plānotos budžeta deficīta samazināšanas mērķus, par kuriem vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo valsts ekonomikā valda smaga recesija, kuru vēl dziļāku padarījusi taupības pasākumu īstenošana.
Valdība tagad sagaida, ka Grieķijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies vairāk nekā par 4,5% pretstatā iepriekš lēstajam 3,5% samazinājumam.
Jūnijā Grieķijas valdība prognozēja, ka valsts budžeta deficīts šogad sasniegs 16,68 miljardus eiro (11,7 miljardus latu) jeb 7,4% no IKP, taču jaunākie dati rāda, ka pirmajā pusgadā deficīta apmērs jau bija sasniedzis 14,69 miljardus eiro (10,3 miljardus latu).
Grieķijas valsts parāds ir sasniedzis aptuveni 350 miljardus eiro (246 miljardus latu) jeb 155% no IKP, un daudzi analītiķi uzskata, ka tik milzīgu parādu atmaksāt pilnībā nebūs iespējams nekad.
ES, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka pašlaik veic kārtējo Grieķijas finanšu auditu, lai noteiktu, vai tā nākammēnes varēs saņemt sesto daļu no 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) vērtās glābšanas paketes, kas tika apstiprināta pērnā gada maijā.
Jūlijā tika panākta vienošanās par otro Grieķijas glābšanas paketi 159 miljardu eiro (112 miljardu latu) apmērā, taču valda bažas, ka vienošanās apstiprināšana var izgāzties vai aizkavēties, jo eiro zonas valstu vidū pieaug domstarpības attiecībā uz vienošanos, kura paredz, ka Grieķijai ir jāiemaksā nodrošinājums apmaiņā pret to, ka tā saņem Somijas daļu starptautiskajā aizdevumā.