Šādu nostāju ungāru likumsargi pauduši īsi pēc tam, kad britu laikrakstā The Sun bija parādījusies informācija, ka kara gadu Košices geto policijas priekšnieks Čižiks-Čatāri, kuram Čehoslovākijā savulaik aizmuguriski piespriests nāvessods, mierīgi dzīvo Budapeštā.
Laikraksta žurnālisti Čižiku-Čatāri sameklējuši Budapeštā, pateicoties Vīzentāla centra sniegtajai informācijai. Noskaidrojies, ka 97 gadus vecais vīrs Ungārijas galvaspilsētā mitinās divstāvu privātmājā. The Sun korespondents Čižiku-Čatāri sastapis mājās, tomēr uz jautājumiem par ieslodzīto nogalināšanu viņš atbildēt atteicies. "Nē, nē - es šo te visu nevēlos apspriest. Es neko no tā neesmu darījis, ejiet no šejienes prom," angliski žurnālistam sacījis Čižiks-Čatāri.
Pēc kāda mirkļa viņš devies uz veikalu iepirkt produktus, un visu šo procesu dokumentējis arī The Sun fotokorespondents.
Atbilstoši liecībām Otrā pasaules kara gados Čižiks-Čatāri bijis Košices geto apsardzes policijas priekšnieks. No 1938. līdz 1945.gadam Košice atradās Ungārijas, bet mūsdienās - Slovākijas teritorijā. Čižiks-Čatāri esot līdzvainīgs vismaz 15,7 tūkstošu ebreju nāvē. Atbilstoši dokumentiem, kas ir Vīzentāla centra rīcībā, Čižiks-Čatāri guvis prieku, sitot sievietes ar pletni, viņš ieslodzītajiem licis rakt zemi kailām rokām, kā arī piedalījies citās zvērībās.
Pēc kara Čehoslovākija piespriedusi viņam nāvessodu, tomēr ar svešu vārdu noziedznieks pārcēlies uz Kanādu, kur nodarbojies ar mākslas darbu tirdzniecību.
1997.gadā Kanādas varasiestādes uzzinājušas patiesību par pieticīgo mākslas priekšmetu tirgoni, atņēmušas viņam pilsonību un sākušas gatavot izraidīšanas dokumentus. Tomēr Čižiks-Čatāri pats brīvprātīgi pametis Kanādu.
Čižika-Čatāri lietas izmeklēšana tika uzsākta septembrī, kad prokuratūrā saņemta Sīmona Vīzentāla centra informācija, apliecināja prokuratūras pārstāvji.
Izmeklēšanā tiek izskatīti 1944.gada notikumi Košicē, kas tolaik atradās Ungārijas, bet mūsdienās - Slovākijas teritorijā. Vīzentāla centrs norāda, ka Čižiks-Čatāri, būdams augsta ranga policijas amatpersona, palīdzējis organizēt 15 700 ebreju deportēšanu uz Aušvicas nāves nometni.
Izmeklēšanas gaitā ir "jāizskata notikums, kas ir tāls gan laika, gan telpas ziņā", norādīja Budapeštas prokuratūras pārstāvji, piebilstot, ka nozīmīga "izmeklēšanas darba daļa" būtu jāvelta tam, lai sameklētu iespējamos lieciniekus, daži no kuriem varētu dzīvot ārzemēs. "Tas notika pirms 68 gadiem apvidū, kas tagad atrodas citas valsts jurisdikcijā, kas, arī saistībā ar atbilstošajām starptautiskajām konvencijām, raisa vairākas izmeklēšanas un juridiskās problēmas," atzina prokuratūras pārstāvji. "Atbilžu rašana uz minētajiem jautājumiem ir priekšnosacījums tam, lai noskaidrotu faktus un noteiktu tālāko izmeklēšanas rīcību."