Orbāns intervijā Vācijas nedēļas laikrakstam Wirtschaftswoche tādu viedokli paudis laikā, kad Vācijas kanclere Angela Merkele ar vairākiem ES līderiem apmeklē Turciju, lai veicinātu vienošanās par migrantu krīzes risinājumiem īstenošanu, kas līdz šim ir bijusi gausa.
Ar ES un Turcijas vienošanos, kuru lielā mērā veicināja Merkele, "mēs esam pārdevušies Turcijai. Tas nekad nav labi", sacīja Orbāns, kura vadībā Ungārija ar dzeloņstiepļu žogu ir nogrožojusi savu robežu, lai nepieļautu migrantu ierašanos.
"Eiropas Savienības drošība nevar būt ārpus ES esošas varas rokās," viņš uzsvēra.
Lai mazinātu migrācijas krīzes, kas turpinās kopš pagājušā gada sākuma, ietekmi uz ES, 18.martā noslēgtais līgums paredz, ka Turcija uzņems atpakaļ visus nelegālos migrantus, kas nekvalificējas bēgļu statusam. Par katru Turcijas atpakaļ uzņemto nelegālo migrantu ES solījusi uzņemt vienu sīriešu bēgli no Turcijas nometnēm.
ES piekritusi Turcijai sniegt vairākus miljardus eiro vērtu palīdzību. Tāpat ES piekritusi noteikt bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem Šengenas zonā un atkārtoti izvērtēt Turcijas iespējamo dalību ES, par kuru sarunas jau vairākus gadus ir nonākušas strupceļā.
Turcija ir pieprasījusi papildu trīs miljardus eiro, lai līdz 2018.gadam finansētu migrantu izmitināšanu savā teritorijā, un ir brīdinājusi, ka vienošanās var sagrūt, ja ES līdz jūnijam nenodrošinās bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem.
"Mēs - ES dalībvalstis - jau esam samaksājušas Turcijai trīs miljardus eiro, drīz mums jāmaksā vēl trīs miljardi. Neiespējami paredzēt, kad tas beigsies," sūdzējās Ungārijas premjers, kurš pats atbalstīja vienošanos.
"Es atbalstīju Turcijas stratēģiju tikai ar nosacījumu, ka ir arī mūsu pašu robežu aizsardzības sistēma" ES līmenī, viņš piebilda.
Koncentrējoties uz bēgļu pārdales programmu, nevis savu robežu aizsardzību, ES "pieļāva kļūdu", paziņoja Orbāns.