Sankciju atjaunošanai bija jābūt standarta procedūrai, bet Ungārija sarežģīja situāciju, pieprasot izsvītrot no "melnā sarakta" Ališeru Usmanovu, Viktoru Rašņikovu un Pjotru Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.
"Melnais saraksts", kurš jāpagarina vienbalsīgi, pašreiz ietver 1217 personas un 108 iestādes un organizācijas.
Sankcijas bija jāatjauno līdz 15.septembrim, lai tās nezaudētu spēku, un Ungārija pēc vairākām augsta līmeņa telefonsarunām un diplomātiskā spiediena no Briseles piekāpās.
Taču daudzi jautājumi paliek neatbildēti, savā tīmekļa vietnē norāda Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība (RFE/RL).
Pirmkārt, kādēļ Ungārija pieprasīja atbrīvot no sankcijām tieši šos trīs oligarhus? Sankcijas piemērotas daudziem oligarhiem, kas ir tuvu stāvoši Putinam, un acīmredzamu saišu starp šo trijnieku un Ungāriju nav.
Otrkārt, ko Ungārija ieguva, piekāpjoties Briselei? Nobloķēt vienu jautājumu, lai panāktu sev vēlamu virzību citā jautājumā, nav neierasta prakse ES dalībvalstu attiecībās ar Briseli. Parasti tas notiek jautājumos, kas saistīti ar finansējumu. Iespējams, Ungārija, gatavojoties bargai ziemai, vēlējās iegūt ES līdzekļus, kas pašreiz aizturēti bažās par likuma varas ievērošanu Ungārijā.
Ungārijas tieslietu ministrei Judītei Vargai drīzumā Briselē plānota tikšanās ar ES budžeta komisāru. Jau vairākas nedēļas tiek baumots, ka tiek strādāts pie kaut kāda kompromisa, kas paredzēs naudas plūsmu, balstoties uz vairākiem nosacījumiem. Iespējams, Ungārijas draudi apturēt sankciju atjaunošanu tika izteikti ar mērķi panākt vieglākus nosacījumus vai ātrāku līdzekļu piešķiršanu, atzīst RFE/RL.
Ungārija ir piekritusi pagaidām piekāpties, taču paziņojusi, ka šoruden ierosinās šo jautājumu dažādās darba grupās.
Gaidāms, ka Ungārijas iebildumi drīz atkal kļūs dzirdami, iespējams, gada beigās, kad ES apspriedīs visu Krievijas ekonomisko un nozaru sankciju atjaunošanu, un gandrīz noteikti 2023.gada martā, kad atkal būs jāatjauno "melnais saraksts", brīdina RFE/RL.