Intervijā laikrakstam Bild Tusks sacīja, ka noslēgto līgumu anulēšana vien prasītu vismaz divus gadus.
"Ikvienai no 27 bloka dalībvalstīm, kā arī Eiropas Parlamentam būtu jāapstiprina vispārējais rezultāts. Tas prasītu vismaz piecus gadus," norādīja Tusks, piebilstot, ka nebūtu arī nekādu garantiju, ka process izdotos.
Laikrakstā The Independent piektdien publiskotā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka Lielbritānijā izstāšanās atbalstīji izvirzījušies vadībā ar desmit procentpunktiem.
23.jūnijā Lielbritānijā reģistrētie vēlētāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai izlemtu, vai Lielbritānijai jāpaliek ES sastāvā, vai arī savienība jāpamet.
Ekonomisti brīdinājuši, ka izstāšanās gadījumā sekas izjutīs abas puses.
Vācijas finanšu sektora regulatora BaFin prezidents Fēlikss Hufelds laikrakstam Der Tagesspiegel atzina, ka Brexit's smagi ietekmēs Vācijas bankas.
"Lielākajām bankām būs lielākās problēmas. Tām ir vislielākās aktivitātes Londonā un ar Londonu," viņš piebilda.
Savukārt Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible žurnālam Der Spiegel norādīja, ka Lielbritānijai vairs nebūs piekļuves vienotajam tirgum.
"Iekšā ir iekšā. Ārā ir ārā. Es ceru un ticu, ka briti galu galā izlems pret Brexit'u. Lielbritānijas izstāšanās būtu smags zaudējums Eiropai," atzina ministrs.