Merkele nonākusi uz savas politiskās karjeras lielākās krīzes sliekšņa pēc tam, kas pagājušās nedēļas nogalē izgāzās koalīcijas sarunas starp kancleres vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU), viņu Bavārijas meitaspartiju CSU, liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un "zaļajiem".
CDU/CSU un SPD koalīcija Merkeles vadībā atradusies pie varas kopš 2013.gada, taču sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs pēc 24.septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās partija cieta smagāko sakāvi kopš 1949.gada, paziņojis, ka SPD pāriet opozīcijā.
Taču pēc sarunu izgāšanās par tā dēvētās Jamaikas koalīcijas izveidi, uz sociāldemokrātiem tiek izdarīts spiediens, lai panāktu, ka viņi vai nu netieši atbalsta Merkeles mazākuma valdību, vai arī iesaistās sarunās par "lielās koalīcijas" atjaunošanu.
Jebkurā no šiem scenārijiem Šulca kā partijas līdera pozīcijas var tikt apšaubītas, tomēr, ja kursa grozīšanai, piekrītot sadarbībai ar konservatīvajiem, būs nepieciešama SPD vadības nomaiņa, to varēs veikt tikai partijas kongresa laikā, kas paredzēts no 7. līdz 9.decembrim.
Ceturtdien Šulcs tikās ar prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, kas pats pārstāv SPD, taču tagad cenšas panākt jaunās valdības izveidošanu, lai izvairītos no pirmstermiņa vēlēšanām. Viņu saruna ilga vairāk nekā stundu, bet pēc tam SPD līderis devās uz tikšanos ar citiem partijas līderiem.
"Mēs runāsim pat to, vai un kā Vācija var iegūt federālo valdību," pirms šīs tikšanās, pavēstīja viens no vadošajiem SPD pārstāvjiem, piebilstot, ka šobrīd vienīgais apspriežamais variants ir netieša Merkeles mazākuma valdības atbalstīšana.
Tajā pašā laikā Lejassaksijas premjerministrs Štefans Veils, kura ietekme partijā pieaugusi pēc SPD uzvaras zemes landtāga vēlēšanās oktobrī, izteicies, ka atgriešanās "lielajā koalīcijā" būtu vēlamāka nekā mazākuma valdības atbalstīšana.
"Mazākuma valdības ir trausls veidojums," sarunā ar mediju grupas Madsack ziņu redakciju RedaktionsNetzwerk Deutschland atzinis Veils, norādot, ka tagad SPD jāatrod ceļš, kā izlavierēt starp partijas ierindas biedru nepatiku starp "lielo koalīciju", kas novedusi pie sociāldemokrātu popularitātes dramatiska krituma, un savu pienākumu pret valsts stabilitāti.
"Visi saprot, ka likmes ir augstas un [tās] saistītas ar ārkārtīgi svarīgas ES (Eiropas Savienības) dalībvalsts stabilitāti," uzsvēris Lejassaksijas premjers.
Viņam piebalsojis arī viens no Merkeles tuvākajiem līdzgaitniekiem un konservatīvo Bundestāga frakcijas vadītājs Folkers Kauders.
"Eiropa gaida uz rīcībspējīgu Vāciju, lai tā beidzot varētu atbildēt uz Francijas prezidents [Emanuela] Makrona uzdotajiem jautājumiem," par eirozonas reformām, norādījis Kauders.
Tikmēr Merkele, kas turpina vadīt līdzšinējo valdību, kamēr netiks izveidots jaunai kabinets, iepriekš paziņojusi, ka dotu priekšroku koalīcijas atjaunošanai ar SPD, taču, ja tas neizdotos, viņa labprātāk izšķirtos par ārkārtas vēlēšanām, nevis par nestabilas mazākuma valdības vadīšanu.
Taču arī jaunas vēlēšanas nav ātrs risinājumus, jo saskaņā ar Vācijas konstitūciju prezidents tās var izsludināt tikai gadījumā, ja Bundestāgā izgāžas visi mēģinājumi apstiprināt jaunu valdību, un šis process var prasīt vairākus mēnešus.
Laikraksts "Bild" trešdien vēstīja, ka SPD Bundestāga frakcijas sēdē 30 no 153 tas locekļiem jau apšaubījuši Šulca lēmumu pāriet opozīcijā.
Intervijā sabiedriskajam televīzijas kanālam ZDF SPD līdera vietnieks Karls Lauterbahs ceturtdien atzina, ka partija varētu pārskatīt savu attieksmi pret "lielo koalīciju", taču joprojām pauda šaubas, vai sociāldemokrāti varētu būt gatavi atkārtoti iesaistīties Merkeles vadītā valdībā.
Tikmēr CSU līderis Horsts Zēhofers ceturtdien brīdinājis, ka SPD, mainot savu nostāju pret "lielo koalīciju", nevajadzētu cerēt uz vērā ņemamu piekāpšanos no konservatīvo puses.
"Mūs nedrīkst šantažēt," uzsvēra Zēhofers, kura paša pozīcijas partijas līdera amatā ir sašūpojušās.