"Mēs šobrīd gaidām atbildi. Ja tās nebūs, mēs atcelsim vienošanos," viņš norādīja intervijā Šveices laikrakstam Neue Zuercher Zeitung.
ES ir pieprasījusi, lai Ankara bezvīzu režīma iegūšanai vispirms groza savu pretrunīgi vērtēto pretterorisma likumu, ar kura palīdzību Turcijas varasiestādes vērsušās pret žurnālistiem un valdības kritiķiem.
Turcija esot reaģējusi uz Briseles prasībām un piedāvājusi risinājumus, tomēr nevar piekāpties pretterorisma likuma jautājumā, uzsvēra Čavušolu.
"Mēs pildām līgumus ar ES un mēs sagaidām, ka Eiropa darīs to pašu. Ja tas nenotiks, mēs apturēsim mūsu vienošanos ar ES šajā jautājumā," piebilda ministrs ceturtdien publicētā intervijā.
Atbildot uz jautājumu par laiku, kad Turcija varētu spert šādu soli, Čavušolu paziņoja, ka "mēs negaidīsim līdz gada beigām. Patiesībā mēs bijām runājuši par oktobri".
Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.
Saskaņā ar vienošanos ES piekritusi arī paātrināt iepriekš apsolīto trīs miljardu eiro piešķiršanu Turcijā esošo bēgļu apgādei un uzturēšanai. Vienlaikus apsolīts līdz 2018.gada beigām savākt papildus vēl līdz trim miljardiem eiro, taču šī summa nonāks Ankaras rokās tikai tad, ja pirmie trīs miljardi būs iztērēti.
ES piekritusi arī paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem un aktivizēt sarunas par Turcijas iestāšanos blokā.