Saskaņā ar tiesas lēmumu pilsētas vadībai ierobežojumi jāievieš līdz 2020. gadam, turklāt domei uzdots veikt izpēti ar mērķi noteikt, kuros rajonos vēl būtu jāievieš aizliegums iebraukt ar dīzeļdzinēju automašīnām.
Tiesā ar šo prasību vērsās bezpeļņas organizācija Environmental Action Germany, kas jau iepriekš tiesājusies pret Vācijas iestādēm tā dēvētās dīzeļgeitas skandāla ietvaros.
Pagaidām tiek lēsts, ka vides aktīvistu pieprasītie ierobežojumi ietekmēs aptuveni 200 tūkstošus spēkratu, tostarp sabiedriskā transporta un komerciālā transporta, kustību, savukārt atsevišķas Berlīnes amatpersonas jau oponējušas, ka ierobežojumu ieviešana tik īsā laika periodā neesot iespējama.
Berlīnes domes sociāldemokrātu un zaļo koalīcija iecerējusi citas metodes, kā samazināt kaitīgo izmešu apjomu, piemēram, plānojusi līdz 2030. gadam pilsētas sabiedriskā transporta autoparku pilnībā nomainīt uz elektrodzinēju spēkratiem. Līdz tam laikam esošie dīzeļdzinēju autobusi tiks aprīkoti ar moderniem izplūdes gāzu filtriem. Pilsētas vadība tāpat iecerējusi vērienīgu veloinfrastruktūras paplašināšanu.
Jāatgādina, ka šā gada sākumā ar tiesas lēmumu atļauja ierobežot dīzeļdzinēju spēkratu kustību pilsētas centrālajos rajonos tika dota Štutgartes un Diseldorfas vadībai. Tomēr centienos izvairīties no tā, ka lielo pilsētu domēm masveidā tiek dotas šādas tiesības, Angelas Merkeles vadītā koalīcija vienojusies par "koncepciju tīram gaisam", kas paredz citus pasākumus kaitīgo izmešu apjoma ierobežošanai, nevis pilnīgu dīzeļdzinēju automobiļu kustības aizliegumu konkrētos rajonos. Jāatgādina, ka centieni ierobežot dīzeļauto apriti Vācijā nav populāri, jo šajā valstī šāda tipa spēkrati ir ļoti izplatīti.
ļuļa
ak vai