Jautājumu par Igaunijas galvaspilsētas pieteikšanu šim konkursam trešdien apspriedīs Tallinas pilsētas valde.
Tallinas ekoloģiskajā stratēģijā, kas izstrādāta līdz 2030.gadam, bija izvirzīts mērķis iegūt šo titulu 2018.gadā, taču igauņiem nācās piekāpties Neimegenas pilsētai Nīderlandē. Visas trīs konkursa finālistes bija salīdzinoši nelielas un klusas pilsētiņas, kurās pozitīvas pārmaiņas vides jomā var panākt vieglāk. Turklāt tās visas līdz finālam bija nonākušas ne pirmo reizi.
Tallinas stiprās puses ir saudzīga attieksme pret zemes izmantošanu, dabas daudzveidība, lielas zaļās zonas, kas tiek koptas un paplašinātas pat pašā centrā, kā arī laba pilsētas teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku datubāze.
Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu piešķir Eiropas Komisija, izvērtējot pieteikušos pilsētu ekoloģisko stāvokli. Pieteikumus sacensībai par Eiropas 2019.gada Zaļās galvaspilsētas titulu jāiesniedz šomēnes, bet uzvarētāja tiks izraudzīta nākamās vasaras sākumā.
Konkursā var piedalīties visas Eiropas pilsētas, kurās dzīvo vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju. Uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu var pretendēt Eiropas Savienības dalībvalstu, kandidātvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsētas. Ja valstī nav nevienas pilsētas, kuras iedzīvotāju skaits pārsniegtu 100 000, konkursam var pieteikties valsts lielākā pilsēta.
Pieteikumi tiek vērtēti pēc tādiem rādītājiem kā vietējais ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām pasaulē, transports, pilsētas zaļās zonas, trokšņu līmenis, atkritumu veidošanās un apsaimniekošana, daba un bioloģiskā daudzveidība, gaisa kvalitāte, ūdens patēriņš, notekūdeņu apsaimniekošana, vides inovācijas un ilgtspējīga attīstība, integrēta vides pārvaldība un energopatēriņš.
Kopš 2010.gada Eiropas Zaļās galvaspilsētas nosaukums ir piešķirts Stokholmai Zviedrijā, Hamburgai Vācijā, Vitorijai jeb Gastejsai Spānijas Basku zemē, Nantei Francijā, Kopenhāgenai Dānijā, Bristolei Anglijā un Ļubļanai Slovēnijā. 2017.gadā šis gods pienāksies Esenei Vācijā un 2018.gadā - Neimegenai Nīderlandē.