Tā ir daļa no 11,9 miljardu eiro (8,4 miljardu latu) vērtās Eiropas Savienības (ES) un SVF aizdevuma piektās kārtas, kas Grieķijai nepieciešama, lai glābtu to no bankrota.
Eiro zonas ministri jau 2.jūlijā nolēma piešķirt Grieķijai 8,7 miljardus eiro (6,1 miljardu latu) - aizdevuma piektās kārtas daļu, kuru finansē ES.
Līdz ar to Grieķija 11,9 miljardus eiro varēs saņemt līdz 15.jūlijam.
Augustā Grieķijai ir jāveic ārējā parāda kārtējais maksājums 5,9 miljardu eiro (4,1 miljarda latu) apmērā, un, ja tā nesaņems šo starptautiskā aizdevuma daļu, tā šo maksājumu nespēs veikt. Grieķijas defoltam varētu būt būtiska negatīva ietekme ne tikai uz ES, bet arī globālo ekonomiku.
Līdzekļi Grieķijai ir arī nepieciešami valsts vajadzību finansēšanai.
ES un SVF līdz šim atteicās piešķirt Grieķijai starptautiskā aizdevuma piekto kārtu 11,9 miljardu eiro apmērā, kamēr tās parlaments nebūs pieņēmis jaunu taupības pasākumu programmu. Tā paredz ieekonomēt 28,5 miljardus eiro (20 miljardus latu) līdz 2015.gadam, tai skaitā 6,4 miljardus eiro (4,5 miljardus latu) šogad.
Parlaments jauno taupības programmu pieņēma 29.jūnijā, bet likumdošanas aktus, kas nepieciešami tās īstenošanai - 30.jūnijā. ES prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu ir paziņojuši, ka līdz ar to Grieķija ir izpildījuši prasības aizdevuma piektās kārtas saņemšanai.
ES samitā jūnijā Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu lūdza piešķirt Grieķijai jaunu aizdevumu papildu jau piešķirtajam 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) ES un SVF aizdevumam. Paredzams, ka otrā aizdevuma apmērs būs aptuveni tikpat liels, un ka šo aizdevumu piešķirs eiro zonas valstis. Otrā aizdevuma finansēšanā pēc brīvprātības principa tiks iesaistīts arī privātais sektors. Vienošanās par jauno aizdevumu varētu tikt panākta līdz septembra vidum.