Streikā Katalonijā aktīvisti bloķē autoceļus un dzelzceļus

Cilvēki reģionā kopumā nobloķējuši ceļus vairāk nekā 50 vietās, arī šosejas, kas Kataloniju savieno ar Franciju un pārējo Spāniju, pavēstīja Katalonijas Tranzīta dienests.

Spānijas likumos aizliegti streiki politisku motīvu dēļ, un arodbiedrība streiku rīko, protestējot pret nedrošību attiecībā uz darbavietu saglabāšanu un pret centrālās valdības lēmumu, kura dēļ uzņēmumiem kļuvis vieglāk galvenos birojus pārcelt prom no reģiona.

Tomēr spriedzes pārņemtajā Katalonijā, kur reģionālais parlaments pasludinājis neatkarību no Spānijas, streikam ir politiska nokrāsa.

Protestētāju vidū bija cilvēki ar separātistu karogiem un plakātiem, kuros pieprasīts atbrīvot katalāņu valdības ministrus un līderus, kas tiek turēti apcietinājumā, likumsargiem turpinot izmeklēšanu par viņu iespējamo lomu Katalonijas neatkarības centienos.

Streiku neatbalsta Spānijas lielās arodbiedrības, bet tam ir Katalonijas lielākās izglītības sektora arodbiedrības atbalsts, un tas nozīmē, kas streiks var skart arī skolas.

Streiku atbalsta arī abas lielākās neatkarības piekritēju pilsoniskās kustības ANC un "Omnium Cultural", kuru līderi atrodas apcietinājumā.

"Brīdinājums. Lielas problēmas piepilsētas dzelzceļa sistēmā, jo uz sliedēm nostājušies cilvēki un novietoti priekšmeti," tviterī pavēstīja reģiona dzelzceļa uzņēmums Rodalies de Catalunya.

Salīdzinot ar 3.oktobra streiku, kad tika protestēts pret policijas brutalitāti neatkarības referenduma dienā, trešdienas streiks Barselonā jūtams mazāk.

Aktīvisti, pēc visa spriežot, koncentrējušies uz transporta kustības apturēšanu, radot lielus sastrēgumus ceļā uz pilsētu.

"Pakalpojumu nodrošināšana ir traucēta, jo tiek bloķēti ceļi un piekļuve Barselonai," atzina Barselonas sabiedriskā transporta uzņēmums TMB.

Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu  Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varasiestādes centās nepieļaut tā norisi. Referendumā piedalījās 43% balsstiesīgo un no viņiem 90% atbalstīja reģiona atdalīšanos no Spānijas. Absolūtais vairākums neatkarības pretinieku referendumu boikotēja.