Šrēdera piedalīšanās Putina inaugurācijas ceremonijā Vācijā izpelnās kritiku

Putina prezidenta amata zvēresta nodošanas ceremoniju apmeklēja aptuveni 5000 cilvēku, tostarp Šrēders, kurš atradās pirmajā rindā plecu pie pleca ar Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu un Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu.

Šrēders arī bija otrais cilvēks pēc Medvedeva, kuram Putins paspieda roku pēc zvēresta nodošanas.

Pagājušajā gadā Šrēders tika ievēlēts Kremļa kontrolētā Krievijas naftas uzņēmuma Rosņeftj direktoru padomes priekšsēdētāja amatā, un viņš arī aicinājis Rietumus atcelt Krievijai piemērotās sankcijas.

Zvēresta nodošanas ceremoniju apmeklēja arī amerikāņu asa sižeta filmu aktieris Stīvens Sīgals, kurš 2016.gadā ieguva Krievijas pilsonību, taču viņš atradās tālāk pūlī pāris rindas aiz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova, kurš atradās trešajā vai ceturtajā rindā.

Šrēderam aiz muguras atradās cits Vācijas pilsonis - bijušā komunistiskās Austrumvācijas slepenpolicijas Stasi aģents, projekta Nord Stream izpilddirektors Matiass Varnigs.

Attēli ar Putina un Šrēdera rokasspiedienu ātri izplatījās sociālajos medijos, izpelnoties daudzus kritiskus komentārus.

Vācijas raidorganizācijas WDR žurnālists Vasilijs Golods tviterī norādīja, ka no šīs dienas Šrēderu var dēvēt par Krievijas lobiju.

Zviedrijas deputāte Marija Veimere, kura ir dzimusi Vācijā, nodēvēja Šrēdera piedalīšanos šajā pasākumā par apkaunojumu, norādot, ka Vācijas sociāldemokrātiem noteikti jājūtas apkaunotiem.

Nedz Vācijas konservatīvie, nedz sociāldemokrāti Šrēdera piedalīšanos Putina inaugurācijas ceremonijā vēl nav komentējuši.

Taču Vācijas "zaļo" līdere Annalēna Bērboka asi kritizēja Šrēdera rīcību, uzsverot, ka viņam būtu atklāti jārunā par Krievijas trūkumiem, nevis jāstāv pirmajā rindā un jāaplaudē.

Tajā pašā laikā opozīcijā esošās Brīvo demokrātu partijas (FDP) līderis Kristiāns Lindners savukārt pauda viedokli, ka Eiropai būtu jāmaina sava pieeja Krievijai.

"Putins un [ASV prezidents Donalds] Tramps ir realitāte un būs vēl vairākus gadus. Pienācis laiks Vācijai un Eiropai attīstīt jaunas dialoga stratēģijas," tviterī norādīja Lindners.