Srebrenicā atkal pieaug starpetniskā spriedze

Šonedēļ tika paziņots, ka par pilsētas jauno mēru ievēlēts etniskais serbs, kurš atsakās 1995. gada jūlijā notikušo 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu sistemātisko nogalināšanu saukt par genocīdu, lai gan tā to savos spriedumos ir nodēvējušas divas starptautiskas tiesas. Tādēļ vairākumam vietējo musulmaņu nav pieņemams fakts, ka Srebrenicu pirmo reizi kopš slaktiņa vadīs serbs. 

Pēc Bosnijas kara, kas noslēdzās ar Deitonas miera līguma parakstīšanu 1995. gada decembrī, Bosnija un Hercegovina tika sadalīta divos autonomos veidojumos – musulmaņu un horvātu pārvaldītajā Bosnijas un Hercegovinas federācijā un Serbu Republikā. Srebrenica ietilpst Serbu Republikas sastāvā. 

Pirms slaktiņa Srebrenicā vairākums iedzīvotāju bija musulmaņi, bet pašlaik 7500 iemītnieku lielajā pilsētā aptuveni 55% ir etniskie serbi, bet 45% – musulmaņi. Neraugoties uz pareizticīgo serbu skaitlisko vairākumu, Srebrenicu pēdējos 20 gadus vadīja musulmaņu politiķi. 

Ierasto kārtību izmainīja 2. oktobrī notikušās vietējās vēlēšanas. Tajās uzvarēja serbu nacionālistu partiju atbalstītais Mladens Grujičičs, kurš pārspēja kopš 2012. gada valdījušo pilsētas mēru Čamilu Durakoviču. 

Līdzšinējā pilsētas vadītāja sūdzības par nopietniem vēlēšanu pārkāpumiem, tostarp balsu viltošanu, piespieda varasiestādes izšķirties par nodoto biļetenu pārvešanu uz Bosnijas galvaspilsētu Sarajevu, kur tie tika pārskaitīti. Vēlēšanu komiteja pirmdien paziņoja, ka  Grujičičs ir uzvarētājs, izraisot dusmas Bosnijas musulmaņos, kuru tuvinieki tika nogalināti lielākajā masu slaktiņā Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

"Starptautiskā sabiedrība mūs nodeva 1995. gadā, kad pameta mūs slepkavām, un nu tā nodeva mūs vēlreiz," uzskata Hatidža Mehmedoviča, kura Srebrenicas slaktiņā zaudēja vīru un divus dēlus, bet pašlaik vada organizāciju Srebrenicas mātes. Sieviete uzskata, ka Grujičičs nevar vadīt pilsētu, jo "viņa elki ir kara noziedznieki". 

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 19.oktobra, numurā!