Kā ziņots, Katalonijas reģionālais parlaments 9.novembrī apstiprināja rezolūciju, kurā likumdevēji aicināti 30 dienu laikā sākt izstrādāt nepieciešamos likumdošanas aktus patstāvīgas sociālās drošības sistēmas un valsts kases izveidošanai, paredzot, ka secesijas process 18 mēnešu laikā noslēgsies ar neatkarīgas Katalonijas valsts pasludināšanu.
Rezolūcija ietvēra arī deklarāciju par Katalonijas parlamenta suverenitāti un klauzulu, kas paredz, ka secesijas process netiks pakļauts nekādu Spānijas institūciju, tostarp Konstitucionālās tiesas, kontrolei.
Konservatīvais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs nekavējoties šo rezolūciju apstrīdēja Konstitucionālajā tiesā, kas Katalonijas parlamenta rezolūcijas darbību apturēja līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.
Spriedumā, ko atbalstīja visi 11 tiesneši, teikts, ka Katalonijas parlamenta pieņemtā rezolūcija ir "pretrunā ar konstitucionālajām normām", kas "apstiprina spāņu nācijas vienotību".
Rahojs tiesas lēmumu jau novērtējis atzinīgi.
"Vairumu spāņu, kas tic Spānijai, nacionālajai suverenitātei, tas ļoti iepriecina," paziņoja premjers.
Tikmēr Katalonijas reģionālā valdība jau paziņojusi, ka negrasās atkāpties no parlamenta apstiprinātās rezolūcijas.
"Šīs absolūtā vairākuma apstiprinātās deklarācijas saturs paliks nemainīgs neatkarīgi no tā, cik daudz spriedumu pieņems Spānijas Konstitucionālā tiesa," uzsvēra valdības pārstāvis Neuzs Munte.
Spriedumu tiesa pieņēmusi tikai divas dienas, pirms oficiāli sākas 20.decembrī gaidāmo Spānijas parlamenta vēlēšanu kampaņa.
Rahoja pārstāvētajai konservatīvajai Tautas partijai (PP) vēlēšanas būs smags pārbaudījums, jo līdz ar tās tradicionālajiem sāncenšiem - šobrīd opozīcijā esošajiem sociālistiem - konservatīvajiem izaicinājumu metuši arī divi jaunpienācēji uz Spānijas politiskās skatuves - kreiso ekstrēmistu partija "Podemos" ("Mēs varam") un centriskā partija "Ciudadanos" ("Pilsoņi").
PP tomēr vēlas saglabāt varu, cenšoties sevi pasniegt kā Spānijas vienotības un ekonomiskās atlabšanas garantu.
Lai gan Katalonijas reģionālajās vēlēšanās partijas, kas atbalsta neatkarību, izcīnīja absolūto vairākumu, tām neizdevās iegūt arī absolūto balsu vairākumu, jo tās kopumā atbalstīja tikai 48% vēlētāju.
Tas Katalonijas neatkarības pretiniekiem ļāvis apšaubīt separātistu lēmuma leģitimitāti, ar parlamenta starpniecību uzsākot atdalīšanās procesu no Spānijas.
Arī aptaujas liecina, ka neatkarību neatbalsta vairums kataloņu.
Saskaņā ar Sabiedriskās domas pētniecības centra veikto aptauju, kuras rezultāti tika publicēti trešdien, atdalīšanos no Spānijas atbalsta 46,6% kataloņu, kamēr 48,2% priekšroku dod valsts vienotības saglabāšanai, un šī attiecība kopš oktobra faktiski nav mainījusies.
Turklāt rezolūcijā paredzēto secesijas procesu separātistiem vēl nav izdevies reāli uzsākt.
Lai gan partijas, kas iestājas par neatkarību, spēja vienoties par secesijas rezolūcijas pieņemšanu, tām līdz šim nav izdevies izveidot jaunu reģionālo valdību, jo kreiso ekstrēmistu partija "Tautas vienotības kandidāti" (CUP) iebilst pret līdzšinējā Katalonijas premjerministra Artūra Masa kandidatūru.
Taču bez CUP balsīm Masa vadītā separātistu koalīciju "Kopā par Jā!" ("Junts pel Si") nespēj nodrošināt nepieciešamo vairākumu.
Jaunais reģionālās valdības vadītājs Katalonijas parlamentam jāievēl līdz 9.janvārim, jo pretējā gadījumā nāksies izsludināt vēl vienas pirmstermiņa vēlēšanas.
Otrdien CUP paziņoja, ka galīgo lēmumu par Masa kandidatūru partija pieņems tikai 27.decembrī, un tas nozīmē, ka Katalonijai bez pilnībā rīcībspējīgas valdības būs jādzīvo vēl vismaz līdz gada beigām.
Papildināts viss ziņas teksts