Ja valdības krīzi pavadījušos paziņojumus vēl varētu uzskatīt par parastu iekšpolitisko vārdu karu, tad ārzemju medijos nonākušās baumas par Igaunijas prorietumnieciskās valdības nomaiņu ar prokremlisku ir nepieļaujami meli, uzsvēra politiķis.
"Šādu baumu izplatīšana ir neģēlīgs un sīkmanīgs solis, tā ir personīgā sarūgtinājuma diktēta neapmierinātība, kas met ēnu uz visu valsti," sacīja Ratass.
"Es ļoti ceru, ka Igaunijas reputācijai starptautiskajā līmenī kaitējošie paziņojumi nav ārzemju medijos nokļuvuši, pateicoties vietējiem politiķiem."
"Tā būtu galējas necieņas izpausme pret savu valsti un tautu," viņš uzsvēra."
Kā ziņots, koalīcijas veidošanas sarunās iesaistīti trīs politiskie spēki, proti, divas līdzšinējās valdošās koalīcijas partijas - Tēvzemes un Res Publica savienība (IRL) un Sociāldemokrātiskā partija (SDE) - un līdzšinējais lielākais parlamenta opozīcijas spēks Centra partija.
Igaunijas līdzšinējā valdība Reformu partijas līdera Tāvi Reivasa vadībā demisionēja 9.novembrī pēc tam, kad piecas no sešām parlamentā pārstāvētajām partijām izteica premjeram neuzticību, vainojot viņu par stagnāciju valstī un nespēju pieņemt valstij svarīgus lēmumus.
Daži analītiķi norāda, ka Igaunijas politiskā krīze sākās augusta beigās, kad tobrīd valdošās partijas nespēja vienoties par Tomasa Hendrika Ilvesa pēcteci Igaunijas prezidenta amatā. Pirmās balsojuma kārtas parlamentā noslēdzās bez rezultāta, arī elektoru kolēģijā, ko veido parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji, jauno prezidentu neizdevās ievēlēt, bet, atkal balsojot parlamentam, 3.oktobrī amatā tika ievēlēta Kersti Kaljulaida, kas tiek uzskatīta par kompromisa kandidāti.