Vakcināciju pretinieki nokļuvuši pastiprinātā uzmanības lokā, jo 2018. gadā Eiropa pieredzēja negaidītu masalu saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu.
2016. gadā tika reģistrēti apmēram 5000 masalu gadījumi, bet 2018. gadā jau, kā liecina PVO dati, gandrīz 60 000.
Portāls IFLScience.com atgādina, ka vakcīna pret masalām tiek izmantota jau kopš 1963. gada, un kopš tā laika saslimšanas gadījumu skaits visā pasaulē ievērojami samazinājās.
Taču, pateicoties dažādām organizācijām, pseidozinātnēm un viltotiem pētījumiem, Eiropā (un arī citviet pasaulē) pieaugusi neuzticība vakcīnām, kas ļāvis dažādām, gandrīz jau uzveiktām slimībām atkal sākt "uzvaras" gājienu.
Skepse pieaug
Diena.lv jau vēstīja par pagājušā gada nogalē publicētu Eiropas Savienības (ES) pētījumu, kurā secināts, ka tikai 68,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vakcīnas ir drošas. Tikai Bulgārijā ir lielāks skeptiski noskaņoto skaits, tur 66,3% uzskata, ka vakcīnas ir drošas. Trešajā vietā ir viena no Eiropas lielvalstīm - Francija (69,9%). Vislabākos rezultātus uzrādījusi Portugāle (95,1%), kurai seko Dānija (94%) un Spānija (91,6%).
Pētījums bija daļa no ziņojuma par uzticību vakcīnām ES. "Uzticēšanās vakcīnām nozīmē uzticēšanos to efektivitātei un drošībai, kā arī uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai, kura nodrošina vakcinēšanos. Uzticēšanās vakcīnām nozīmē cilvēki ticību, ka vakcinācija ir sabiedrības veselības interesēs," rakstīts pētījumā. 2016.gadā pētījumā, kurš iekļāva 67 valstis, tika noskaidrots, ka Eiropas reģionā ir lielākais vakcīnām neticošo cilvēku skaits. "Visticamāk, ka Eiropas reģionam vēl aizvien ir zemākā uzticība vakcīnām pasaulē," teikts šī gada ziņojumā.
Latvijā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti, norādot, ka vairākās Eiropas valstīs epidemioloģiskā situācija ar masalām kļūst nelabvēlīga, aicināja Latvijas iedzīvotājus neizvairīties no vakcinēšanās.
Arī intervijā Dienai par gripu un sabiedrības veselību Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors. Jurijs Perevoščikovs skaidroja, ka ķiploki un zāļu tēja no gripas, kas var izraisīt sekundārās saslimšanas, neglābs.
Meli veicina skepsi
Ziņojumā par uzticību vakcīnām tika minēts, ka būtisks iemesls neuzticības pieaugumam ir, ka publiskajā telpā politisku diskusiju līmenī mēdz parādīties uz maldiem un mītiem balstīti apgalvojumi, kas apšauba vakcīnu uzticamību.
Dienas žurnālisti projektā Melu tvertne jau vairākas reizes arhivējuši un anotējuši Latvija informācijas telpā izplatītās melu ziņas par vakcīnu kaitīgumu.
"Tik, cik senas ir vakcīnas, seni ir arī dažādas vakcinācijas pretinieku kustības. Atsevišķos portālos reizi pa reizei par šo tēmu parādās raksti, kas virsrakstā bieži iekļauj vārdus "patiesība" un "vakcīnas", un, lai piešķirtu dramatismu, nereti arī vārdu "šokējoši", liekot domāt, ka lasītājs pēc šī raksta atvēršanas varēs uzzināt visu, ko ārsts viņam nav pastāstījis par vakcināciju," rakstīja žurnālisti anotējot melus par vakcīnām.
Šādas ziņas parādā ne tikai saistībā ar vakcīnām pret masalām vai līdzīgām slimībām, bet arī tiek kritizētas, piemēram, cilvēka papilomas vīrusa vakcīnas. Rīgas 1. slimnīcas ginekoloģi, kolposkopijas speciālisti Kristīne Pčolkina tolaik skaidroja maldus, kas izplatīti ar šīm melu ziņām.
Citi draudi
Pasaules Veselības organizācija 2019. gadā kā būtiskākos riskos globāli minēja arī gaisa piesārņojumu. Pēc PVO datiem katru dienu 9 no 10 pasaules iedzīvotājiem ieelpo piesārņotu gaisu, kas, protams, rada saslimšanas, izraisa priekšlaicīgu nāvi. Katru gadu apmēram 7 miljoni cilvēki mirst tieši gaisa piesārņojuma seku rezultātā. Tāpat būtisks risks ir tādas slimības kā vēzis, kuru, ka norāda PVO, veicina gan gaisa piesārņojums, gan alkohola un tabakas pieejamība. Minēts arī ebolas vīruss un HIV.
PVO arī vērš uzmanību uz "trauslajiem" apstākļiem, proti, uz pasaules vietām un iedzīvotājiem, kuri šobrīd atrodas kara zonās vai skarbu klimata pārmaiņu ietekmētos reģionos. Portāls Diena.lv jau vēstīja par nepieredzētu sausumu Afganistānā, kas tā jau politiski un militāri nestabilo valsti skāris tik smagi, ka vecāki izmisuma dzīti pārdod savu bērnus.
Edvins Eglitis
Apčidrinskis
A. S.