Strīdā par incidentu pie Kerčas šauruma, kas atdala Melno jūru no nu jau lielākoties de facto Krievijas kontrolētās Azovas jūras, Ukraina atsaucas uz 2003. gadā noslēgto abpusējo līgumu, kas paredz gan Ukrainai, gan Krievijai vienlīdzīgas tiesības izmantot Kerčas šaurumu un Azovas jūru kuģošanai, savukārt Krievija apgalvo, ka Ukrainas kuģi esot pārkāpuši Krievijas jūras robežu un tādējādi Krievijas pretreakcija esot bijusi pamatota. Ukraina noliedz, ka tās kuģi būtu šķērsojuši Krievijas jūras robežu.
Andis Sedlenieks šodien komentārā laikrakstā Diena norādīja, ka "incidenta novērtējums, it īpaši, kas attiecas uz starptautiskajām tiesībām, ir atkarīgs no viedokļa par Krimas pussalas un tās teritoriālo ūdeņu valstisko piederību." Ja līdz 2014. gadam no vienas puses Kerčas šaurumu ieskāva Krievija, bet no otras - Krima, pēc Krievijas realizētās Krimas ieņemšanas un aneksijas abus Kerčas šauruma krastus nu kontrolē Maskava.
Nu arī pats Kremļa saimnieks Vladimirs Putins nav pakautrējies vainot Porošenko "provokācijas" organizēšanā.
Putins argumentācijā izmantojis jau iepriekš izskanējušos viedokļus, ka situācijas saasināšana Azovas jūrā esot Porošenko interesēs, proti, izmantota kā iegansts karastāvokļa noteikšanai valstī, kas ļautu palielināt manevrēšanas iespējas pirms nākamgad martā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kurās Porošenko ne tuvu nav favorīts.
"Tā bez šaubām ir provokācija, kuru organizēja prezidents pirms vēlēšanām. Viņš pēc reitingiem ir piektajā vietā un tāpēc viņam kaut kas bija jādara lietas labā," uzskata Putins, uzrunājot klātesošos finanšu forumā Maskavā un metot akmeni arī rietumvalstu dārziņā, norādot, ka tās esot gatavas piedot Ukrainai tās pārkāpumus, jo tas iederas "pret Krieviju vērstajā naratīvā".
Tikmēr eksperti atgādinājuši, ka arvien mazāka teikšana Azovas jūrā ir viens no iemesliem, kas grauj Porošenko izredzes. Proti, jau kopš aprīļa Krievijas puse Kerčas šaurumā aptur un cītīgi pārbauda kuģus, kas dodas uz Azovas jūras ostām Mariupoli un Berdjansku vai no tām. Kopš Krieviju un okupēto Krimu savienojošā Kerčas šauruma tilta uzbūvēšanas Krievija arī palielinājusi militāro klātbūtni Azovas jūrā, to pamatojot ar drošības apsvērumiem. Kuģu pārbaudes reizēm ievelkas pat dienām ilgi, un, tā kā katra jūrā lieki pavadītā diena kuģniecības kompānijām nes ievērojamus zaudējumus, daļa atteikusies no pārvadājumiem uz minētajām divām ostām, kas kopš Krimas nonākšanas Krievijas kontrolē kļuva par galvenajām Ukrainas tirdzniecības ostām. Šādā veidā, bloķējot Ukrainas ostas, tiek žņaugta reģiona ekonomika, kas attiecīgi negatīvi atsaucas uz jau tā zemo Porošenko popularitāti.
Tikmēr Krievija cītīgi turpina militarizēt okupēto Krimu. Nupat tapa zināms, ka Krimā tiks izvietotas vēl vairākas modernās S-400 pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas. Krimā jau atrodas trīs pretgaisa aizsardzības bataljoni, kuru rīcībā esošā bruņojuma darbības rādiuss ir 400 kilometri, tādējādi ļaujot kontrolēt gaisa telpu gan virs Azovas jūras, gan virs Melnās jūras.
Laikraksts Diena šodien jau vēstīja, ka pēc notikušā incidenta Ukraina bažījas par Krievijas iebrukumu.
Ivans
Jack Ivanovich Sparrow
reptilis