"Negatavojamies pieskaņot šai atomelektrostacijai nekādu infrastruktūru un nedomājam pirkt no tās elektroenerģiju," viņš sacījis, atbildot uz attiecīgu opozīcijas līdera Andrjus Kubiļus jautājumu. "Mums par šo tēmu nav bijis nekādu kontaktu ar Baltkrievijas valdību."
Lietuva līdz ar abām pārējām Baltijas valstīm, Baltkrieviju un Krieviju pieder pie viena enerģētiskā loka - BRELL. Baltijas valstis plāno no tā izstāties un sinhronizēt savu energosistēmu ar Rietumeiropu, bet šis process varēs sākties vien tad, kad kopīgi ar Poliju un Eiropas Komisiju tiks pieņemts lēmums attiecībā uz tehniskajiem parametriem.
Lietuvas mediji nesen vēstīja, ka Baltkrievija plāno jau šā gada nogalē nogādāt Astravjecas AES būvlaukumā pirmo Krievijā ražoto reaktoru. Paredzēts, ka tas sāks darboties 2018.gadā, bet otrais reaktors - 2019.gadā. Katra reaktora jauda būs 1194 megavati.
Astravjecas AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas Rosatom meitassabiedrība Atomstrojeksport. Projektu finansē Krievijas valdība, kas atvēlējusi šim nolūkam 10 miljardu dolāru kredītlīniju.
Kā ziņots, savas AES būvei Baltkrievija izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Par to īpaši nobažījušies neatkarīgie vides eksperti. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, ceturtdien Minskā tiekoties ar savu baltkrievu kolēģi Vladimiru Makeju, uzaicinājis Baltkrievijas ekspertus decembrī ierasties Lietuvā, lai kopīgi apspriestu starptautisko organizāciju iebildes kodoldrošības jomā saistībā ar šā objekta celtniecību.