Runa ir par 430 000 zelta dukātu, kurus toreizējam Spānijas karalim Filipam II aizdeva Itālijā dzimusī Polijas karaliene Bona Sforca, lai finansētu karu pret Franciju par kontroli pār Neapoles karalisti. Lielākā daļa parāda tā arī nav tikusi atmaksāta.
28 gadus vecais deputāts Mareks Poznanskis, kurš pārstāv libertāriešu partiju "Palikota kustība", iesniedzis attiecīgu prasību, kuru šobrīd izvērtē Polijas Ārlietu ministrija. "Es labi apzinos, ka mana prasība var šķist dīvaina, taču vēlos panākt, lai politiķi patiesi domātu par sekām, kuras rada naudas aizdošana citām valstīm," skaidrojot savu rīcību, sociālās komunikācijas vietnē "Facebook" raksta Poznanskis.
Saskaņā ar viņa aprēķiniem viens zelta dukāts tolaik svēris 3,5 gramus, un atbilstoši pašreizējai zelta cenai parāda summa veido 235 miljonus zlotu, nerēķinot procentu maksājumus par pagājušajiem 400 gadiem.
Polija gadsimtiem ilgi centās atgūt parādu, taču līdz 18.gadsimtam tai izdevās piedzīt tikai desmit procentus no pamatsummas. Daži vēsturnieki uzskata, ka karaliene Bona, kura mira trimdā Bari, Itālijas dienvidos, esot noindēta pēc Filipa II pavēles, Spānijas karalim tādējādi cerot izvairīties no parāda atmaksas.
Savulaik poļu valodā jēdziens "Neapoles summa" tika pat lietots, lai aprakstītu bezcerīgus parādus. Tomēr tieslietu eksperti, kurus citē poļu mediji, izturas skeptiski pret iespējām atgūt seno parādu, ņemot vērā ilgo laiku, kas pagājis no aizdevuma brīža.
Tomēr Poznanskis norāda, ka Spānija pati pēc piecus gadus ilgas tiesvedības nesen atguvusi 500 000 zelta un sudraba gabalu, kuru kopējais svars bija 17 tonnas un kurus no 1804.gadā nogrimuša spāņu kuģa bija izcēlis ASV dārgumu meklētāju uzņēmums "Odyssey Marine Exploration".