„Viduslaikos vampīrismā apsūdzētu cilvēku liktenis bija neapskaužams. Vienos gadījumos apsūdzētajiem nocirta galvu, citos – uzsēdināja uz dakšām un gaidīja līdz laikam, kamēr līķa sadalīšanās rezultātā galva nokritīs no ķermeņa. Jebkurā gadījumā par vampīrismu aizdomās turēto mirstīgās atliekas tika apraktas, novietojot galvaskausu starp kājām. Pēc zinātnieku domām, šāda prakse bija izplatīta starp slāvu tautām, it īpaši desmitgadēs, kas sekoja kristietības pieņemšanai,” norāda laikraksts.
„Vampīrismā varēja apsūdzēt arī cilvēkus, kuri saskaņā ar pagāniskajām tradīcijām nesa uz tuvinieku kapu vietām pārtiku. Notika medības, kas līdzinājās raganu medībām, un kuru sekas bija traģiskas daudziem tūkstošiem cilvēku,” atgādina izdevums.
„Apsūdzības vampīrismā un iespējamo vampīru vajāšanas bija ne tikai slāvu tautu prerogatīva. Pēc Itālijas arheologa Mateo Borini vārdiem, Itālijā par vampīrismu aizdomās turamos viduslaikos apglabāja ar ķieģeļa gabalu mutē. Ķieģelim bija jātraucē šīm radībām izmantot muti asiņu sūkšanai,” teikts rakstā.
„Polijas arheologi savdabīgo kapavietu atklāja, veicot izrakumus būvdarbu vietā Glivices pilsētiņā Silēzijas vojevodistē valsts dienvidos. Arheologi cerēja atrast Otrā pasaules kara gados kritušo karavīru mirstīgās atliekas. Noteikt iespējamo vampīru mirstīgo atlieku vecumu gan nebūs viegli, jo kapavietās nav nekādu rotājumu vai citu priekšmetu, kas norādītu uz apbedīšanas laiku,” piebilst laikraksts.