Prasības tiesā iezīmē jaunu konfrontāciju starp šīm divām valstīm, kas tiek kritizētas par atvirzīšanos no demokrātijas, un citām ES valstīm.
Jaunie tā dēvētās likuma varas mehānismi iestrādāti 2021.-2027.gada tēriņu plānā un 750 miljardu eiro lielajā Covid-19 krīzes stimulu fondā.
Kā pavēstīja Luksemburgā bāzētā Eiropas Tiesa, abas valstis katra atsevišķi iesniegušas sūdzības par šiem noteikumiem, kas ļauj atsaukt finansējumu, ja tiek pārkāpti zināmi standarti, piemēram, attiecībā uz tiesu varas neatkarību.
"Mēs uzskatām, ka šādiem risinājumiem līgumos nav tiesiska pamata, tā ir iejaukšanās dalībvalstu kompetencē un tie pārkāpj ES tiesību aktus," paziņojumā norādīja Polijas valdības pārstāvis sakariem ar presi Pjotrs Millers.
"Finansējuma izmaksām no ES budžeta ir jābūt balstītām tikai objektīvu un konkrētu nosacījumu ievērošanā, kas viennozīmīgi izriet no nolikumiem," viņš norādīja.
ES kompetencē nav jēdziena "likuma vara" definēšana, nedz faktoru noteikšana, kas tiek izmantoti, lai izvērtētu, vai noteikumi, kas veido šo jēdzienu, tiek ievēroti, teikts valdības paziņojumā.
Pēc vairākiem mēnešiem, kuru gaitā tika uzturēti iebildumi, Polija un Ungārija atteicās no veto pret šo mehānismu apmaiņā pret papildu paziņojumu, ar kuru faktiski tika atļauta instrumenta izmantošanas sākuma atlikšana.
Tas ļāvis abām skeptiskajām valstīm iesniegt mehānismu pārbaudei Eiropas Tiesā.