"Mēs pārstāvēsim nostājas, kas ir ļoti līdzīgas un savstarpēji papildinošas," kopīgajā preses konferencē ar savu čehu kolēģi Andreju Babišu trešdien Varšavā norādīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
"Mēs pārrunājām, kādas intereses mūsu valstis aizstāvēs budžeta ietvaros," piebilda Moraveckis.
Eiropas Komisija (EK) pagājušā gada vidū nāca klajā ar plāniem mainīt līdzšinējo kohēzijas politiku.
EK iecerējusi laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam nedaudz samazināt līdzšinējos kohēzijas fondiem atvēlētos līdzekļus līdz 373 miljardiem eiro.
Taču būtiskākas ir pārmaiņas, kas paredz daļu no līdzekļiem, kuri līdz šim bija pieejamas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm - Čehijai, Polijai, Slovākijai, Ungārijai un Baltijas valstīm -, novirzīt Eiropas dienvidvalstīm.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo septiņu gadu periodu Polijai atvēlētos līdzekļus paredzēts samazināt par aptuveni 20%. Neskatoties uz to, Polija, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, joprojām saņems vislielāko summu - 72,7 miljardus eiro.
Līdzīgs samazinājums ir paredzēts arī Čehijai, kurai tiks atvēlēti nedaudz vairāk nekā 20 miljardi.
Babišs pirms ierašanās Varšavā asi kritizēja EK budžeta priekšlikumus, uzsverot, ka dalībvalstis nedrīkst piekrist sava finansējuma samazināšanai.
Moraveckis norādīja, ka investīcijas Centrāleiropas un Austrumeiropas infrastruktūrā, tostarp transporta savienojumos, elektroenerģijas pārvades tīklos un interneta kabeļos, vairos visas ES konkurētspēju.
Viņš piebilda, ka reģions līdz ar Balkāniem var kļūt par ES izaugsmes dzinējspēku "vēl lielākā mērā nekā šodien".
Savukārt Babibišs aicināja uz lielāku elastību līdzekļu ieguldīšanā. "Mēs zinām labāk nekā Eiropa, kur nauda nepieciešama, un aicinām uz lielāku elastību," norādīja Čehijas premjers.
oskars