Obama ar šādu izteikumu nāca klajā otrdien, pasniedzot ASV augstāko civilo medaļu vienam no Varšavas geto sacelšanās organizatoriem, nelaiķim Janam Karskim par viņa lomu holokausta šausmu atklāšanā pasaulei. Pēc šī starpgadījuma Baltais nams atzina, ka Obama pārteicies un izteica nožēlu par notikušo.
Tikmēr Polijas premjerministrs Donalds Tusks trešdien paziņoja, ka Obamas vārdi sāpinājuši visus poļus, un atzina, ka no Vašingtonas tiek sagaidīts kas vairāk par nožēlas izteikšanu. "Esmu pārliecināts, ka mūsu amerikāņu draugi šodien var atļauties spēcīgāku reakciju nekā tikai vienkāršu nožēlas izteikšanu no Baltā nama pārstāvja puses - reakciju, kuras mērķis ir reizi par visām reizēm izskaust šāda veida kļūdas," sacīja Tusks. "Šobrīd tā ir Savienoto Valstu reputācijas problēma." Savukārt bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa Obamas pārteikšanos uzskata par "zelta izdevību" atrisināt šo jautājumu uz visiem laikiem.
Lielākā daļa no sešiem miljoniem ebreju, kas kļuva par holokausta upuriem, gāja bojā nāves nometnēs, tostarp arī Sobiborā un Aušvicā-Birkenavā, kuras okupētajā Polijā izveidoja un pilnīgi pārvaldīja Vācija. Varšava jau iepriekš kategoriski iebildusi pret Polijas vārda izmantošanu šādu nometņu nosaukumos, jo tas Polijai uzliek atbildību par holokaustu.
Pirms Otrā pasaules kara Polijā dzīvoja aptuveni 3,5 miljoni ebreju, kas bija lielākā ebreju kopiena Eiropā. Gandrīz puse no visiem holokausta upuriem bija Polijas ebreji. Arī aptuveni trīs miljoni poļu tika nogalināti sešu gadu laikā pēc nacistu iebrukuma 1939.gadā.