"Tās ir labas ziņas Polijai un arī Eiropai," sacīja Vozņiaks, kurš ir arī valsts galvenais ģeologs.
Lai arī ieguves apjoms ir mazāks nekā ieguves vietās Kanādā un ASV, tas līdz šim ir labākais šāds rezultāts Eiropā. Taču ieguves apjoms nav pietiekami liels, lai tā kvalificētos par komerciālo ražošanu. Gāze tiek iegūta 3000 metru dziļumā, "neradot draudus videi," uzsvēra Vozņiaks.
ES dalībvalstu starpā šobrīd novērojama šķelšanās attiecībā uz hidrauliskās sadrumstalošanas metodes izmantošanu, lai iegūtu ogļūdeņražus. Polija, piemēram, ir izsniegusi iegūšanas tiesības vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, kuri izveidojuši 48 pētniecības dziļurbumus. Tikmēr Francija šo metodi ir aizliegusi.
Hidrauliskās sadrumstalošanas tehnoloģijā tiem izmantots liels daudzums augstspiediena ūdens, kas sajaukts ar ķimikālijām, lai piekļūtu slāneklī iesprostotajai dabasgāzei. Vides aizsardzības organizācijas izteikušas satraukumu, ka ar ķimikālijām piesātināti notekūdeņi var piesārņot svaigā ūdens avotus.
Polija līdz 2020.gadam slānekļa gāzes sektora attīstībai plāno investēt 12,5 miljardus eiro (8,7 miljardus latu).