EK 20.decembrī iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām tiesu sistēmas reformām, kuras, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, grauj tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus. ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.
EK decembrī deva Polijai trīs mēnešus laika, lai paskaidrotu, kā tā gatavojas izlabot situāciju. Termiņš beidzas šodien pusnaktī.
Polijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iesniegusi paskaidrojumus, un uzsvēra, ka reformas "atbilst sabiedrības gaidām, un risinājumi neatšķiras no tiem, kas pieņemti citās ES valstīs".
"Polija apliecina vēlmi atrisināt strīdu ar Komisiju un (..) turpināt sarunas, lai atrastu abpusēji apmierinošu risinājumu," paziņoja ministrija.
EK viceprezidents Franss Timmermans iepriekš otrdien aicināja Poliju iekļauties EK noteiktajā termiņā.
"Poļiem ir laiks līdz dienas beigām, lai nāktu klajā ar savu atbildi. Es sagaidu, ka viņi to izdarīs," paziņoja Timmermans.
Viņš sacīja, ka EK izanalizēs Polijas atbildi un ministri to apspriedīs aprīlī, lai izvērtētu, vai nepieciešams spert tālākus soļus.
Ja EK un Polijas domstarpībām sarunās netiks panākts risinājums, nākamais solis būs dalībvalsts brīdināšana, ka tā pārkāpj bloka pamatvērtības. Tam nepieciešams dalībvalstu kvalificētais vairākums, ko, visticamāk, izdotos iegūt.
ES procedūra ietver divus soļus. Otrais solis ir valsts balsstiesību apturēšana ES ministru padomē. Taču šim solim nepieciešams vienbalsīgs lēmums, un Ungārijas valdība jau solījusi nepieļaut sankciju piemērošanu Polijai.