"Vācija ir gatava pastāvīgi izvietot Lietuvā spēcīgu brigādi," sacīja Pistoriuss. "Baltijas reģions ir apdraudēts savas atrašanās vietas dēļ, un mums ir jābūt vērīgiem, mums ir jācenšas garantēt NATO austrumu flanga drošību."
Vienlaikus viņš atteicās nosaukt konkrētu laiku, kad visa brigāde varētu ierasties Lietuvā, uzsverot, ka Lietuvai būs jāizbūvē atbilstoša infrastruktūra karavīru uzņemšanai.
"Vispirms mums ir nepieciešama gan tehnika, gan aprīkojums," teica Vācijas aizsardzības ministrs, norādot, ka infrastruktūras izveide brigādes uzņemšanai nav iespējama dažu mēnešu laikā.
"Mēs esam gatavi izvietot tādu brigādi, bet, lai to izdarītu, mums ir jārunā par kopīgiem infrastruktūras un attīstības plāniem," pēc tikšanās ar Lietuvas aizsardzības ministru Arvīdu Anušausku pauda Pistoriuss.
Vācija vada kopš 2017.gada Lietuvā izvietoto NATO pastiprinātās klātbūtnes daudznacionālo kaujas grupu, un Lietuvā ir dislocēti apmēram 800 Vācijas karavīru.
Pagājušajā gadā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Vācijas kanclers Olafs Šolcs parakstīja komunikē, kas paredz Lietuvā izvietot Vācijas brigādi vairāku tūkstošu cilvēku sastāvā. Pagaidām ieradušies apmēram 20 brigādes karavīri, kas atbildīgi par sagatavošanos izvietošanai un apstākļu novērtējumam, taču brigādes pilnīgai dislocēšanai nepieciešamo infrastruktūru plānots pabeigt līdz 2025.gadam un brigādi pilnībā uzņemt līdz 2026.gadam. Taču krīzes gadījumā brigāde pilnā sastāvā Lietuvā ir gatava ierasties desmit dienu laikā.
Līdz šim Vācijas pozīcija ir bijusi Lietuvā izvietot tikai daļu no brigādes, bet pārējie karavīri gatavībā būtu dislocēti Vācijā. Tikmēr Lietuvā ir uzstājusi, ka pēc infrastruktūras sagatavošanas Lietuvā ir jāatrodas Vācijas brigādei pilnā apmērā.
Pirmdien Viļņā ieradies ne tikai Pistoriuss, bet arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kuri kopā ar Nausēdu un Lietuvas aizsardzības ministru Anušausku apmeklē Lietuvas un Vācijas divpusējās militārās mācības "Griffin Storm" Pabradē.