Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

PDF: Aizsprostu būvēšana upēs Eiropas migrējošo saldūdens zivju populāciju 40 gados samazinājusi par 93%

Brīvi plūstošu upju iznīcināšana, būvējot aizsprostus, pēdējos 40 gados Eiropas migrējošo saldūdens zivju populāciju samazinājusi par 93%, informēja Pasaules Dabas fonda (PDF) komunikācijas vadītāja Laura Treimane.

Šādi dati iegūti pirmajā globālajā saldūdens migrējošo zivju sugu stāvokļa novērtējumā, kuru veicis PDF, Pasaules zivju migrācijas fonds un citi.

Kopš 1970.gada saldūdens migrējošo zivju populācijas pasaulē ir samazinājušās vidēji par 76%, Eiropā - par 93%. Par vienu no galvenajiem faktoriem migrējošo zivju skaita samazinājumam atzīta brīvi plūstošu upju iznīcināšana aizsprostu būvēšanas dēļ.

Treimane stāstīja, ka lielais dambju un citu aizsprostu skaits Eiropā ir viens no galvenajiem upju sliktā stāvokļa un migrējošo saldūdens zivju populāciju, tai skaitā Eiropas zuša, laša, vimbas, kā arī upes nēģa samazināšanās iemesliem. Aizsprosti maina upju stāvokli, bloķē zivju migrācijas ceļus un pārtrauc upju spēju dabiski pielāgoties plūdiem vai sausumam. Šie faktori ietekmē ne tikai savvaļas dzīvniekus, bet arī cilvēku kopienas, kuru iztika ir atkarīga no labā stāvoklī esošām saldūdens ekosistēmām.

Izmantojot Eiropas Savienības (ES) Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un ES tiesību aktus ūdens aizsardzības jomā, iespējams cīnīties pret saldūdens migrējošo zivju sugu populāciju katastrofālo samazināšanos. Tomēr, ņemot vērā milzīgo hidroelektrostaciju (HES) skaitu Eiropā un to nodarīto kaitējumu videi, normatīvu īstenošanai jānotiek vienlaikus ar izmaiņām no ES puses par jaunu HES būvniecību un to finansēšanu, un veco aizsprostu aktīvu nojaukšanu, uzsvēra PDF pārstāve.

Vairāk nekā 90% no visām esošajām un plānotajām hidroelektrostacijām Eiropā ir mazas. Tās saražo ne vairāk kā 10 megavatus (MW) elektroenerģijas. Ja tiktu uzbūvēti visi plānotie mazie HES projekti, to ieguldījums kopējā elektroenerģijas ražošanā ES būtu tikai no 0,2 līdz 2%. Iegūtā enerģija neattaisnotu kaitējumu dabai, ko radītu jauni HES projekti, pārliecināti vides aizstāvji.

Treimane norādīja, ka arī Latvijā pašlaik mazie HES atstāj lielu negatīvu ietekmi uz vidi un zivju resursiem, vienlaikus radot vien niecīgu enerģijas apjomu.

PDF uzskata, ka valstis var sasniegt mērķus klimata jomā un aizsargāt upes, novirzot daļu no paredzamā finansējuma hidroenerģijas attīstībai nākotnē uz lielākiem ieguldījumiem vēja un saules enerģijas ražošanā, jaunus hidroenerģijas projektus izvietojot piesardzīgi.

"HES ietekme uz upēm un to bioloģisko daudzveidību ir satraucoša. Šī nozare ir viens no virzītājspēkiem Eiropas migrējošo saldūdens zivju sugu populāciju katastrofālajā samazinājumā, un gadu gaitā ES to ir pārlieku finansējusi," saka PDF Saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. 

Viņasprāt, ir manāms, ka Latvijas sabiedrība ir gatava pārmaiņām, kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu Eiropas izvirzītos mērķus Ūdens struktūrdirektīvā un uzlabotu ūdens resursu kvalitāti. Tāpēc valdībai vajadzētu aktīvi veicināt veco dambju un citu aizsprostu nojaukšanu, kā arī nodrošināt labu upju ekoloģisko stāvokli ar saistošu likumdošanu, rekomendē Jentgena.

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas priekšlikumā ietvertas konkrētas saistības līdz 2030.gadam atjaunot vismaz 25 000 kilometrus (km) brīvi plūstošu upju un izveidot aizsargājamas teritorijas vismaz 30% Eiropas sauszemes, kas aptver arī saldūdens ekosistēmas. 

Šīm saistībām nevajadzētu būt tikai uz papīra - Eiropas Komisijai ir jāatrod finansējums, lai ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija pārvērstos par realitāti, rosina PDF.

PDF aicina aizsargāt brīvi plūstošas upes, ieguldot ilgtspējīgās atjaunojamās enerģijas alternatīvās, nevis tūkstošos jaunu hidroenerģijas aizsprostu, kas tuvākajā nākotnē tiek plānoti visā pasaulē, pauda Treimane.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits