Tomēr valdība paudusi stingru apņēmību nepiekāpties arodbiedrību prasībām atteikties no iecerētās reformas.
Protestos šoreiz iesaistījušās arī mērenāk noskaņotās arodbiedrības, lai gan viņu prasības ir nedaudz pieticīgākas.
Francijas lielākās arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers medijiem atklāja, ka CFDT iebilst pret plānoto minimālā vecuma palielināšanu pilnas pensijas saņemšanai un vēlas "pasākumus sociālā taisnīguma stiprināšanai".
Tikmēr kreisās arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness, kurš bijis vadošais spēks streikos un protestos pret pensiju sistēmas reformu, pauda viedokli, ka valdībai būtu jāuztver šie protesti kā zīme par arodbiedrību vienoto pretestību un jāpārdomā šī lieta.
Francijas mediji vēsta, ka protesti šodien notiek arī Lionā, Marseļā, Bordo un Nantē.
CGT cer, ka šodien protestos piedalīsies vēl vairāk cilvēku, nekā 5.decembrī, kad ielās izgāja 806 000 cilvēku.
Taču piecas dienas vēlāk notikušajās demonstrācijās saskaņā ar oficiālajiem datiem piedalījušies tikai 340 000 cilvēku.
Tomēr toreiz mēreni noskaņotās arodbiedrības nebija iesaistītas protestos.
Otrdien sabiedriskā transporta sistēmā strādājošajiem protestos pievienojušies arī skolotāji, mediķi un citi sabiedriskā sektora darbinieki.
Brīdī, kad Parīzes Republikas laukumā sākās lielākā otrdienas demonstrācija, saskaņā ar policijas aplēsēm, ko apkopojusi aģentūra AFP, citu Francijas pilsētu ielās bija izgājuši jau vismaz 200 000 cilvēku.
Protestu dēļ galvaspilsētā slēgts Eifeļa tornis, un policija atrodas paaugstinātas gatavības stāvoklī, varasiestādēm bažījoties, ka līdzīgi iepriekš Parīzē notikušajām divām demonstrācijām, kad protestētāji sāka demolēt veikalus un dedzināt automašīnas, arī otrdienas gājiens var pāraugt vardarbībā.
Arodbiedrība CGT ziņo, ka naktī uz otrdienu protestu ietvaros elektroapgādes sistēmas darbinieki pārtraukuši strāvas piegādi 50 000 mājsaimniecību Bordo apkārtnē un 40 000 mājsaimniecību Lionā.
Arodbiedrība brīdina, ka var sekot vēl plašāka strāvas atslēgšana.
Valdība tomēr uzstāj, ka neatkāpsies no ieceres ieviest vienotu pensiju sistēmu, kurai jāaizstāj pašreizējās 42 atsevišķo nozaru sistēmas, kas ļauj daudziem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem pensionēties agrāk un saņemt lielākas pensijas.
Valdība apgalvo, ka jaunā sistēma būs taisnīgāka un caurskatāmāka, kā arī nodrošinās lielākas pensija sievietēm un zemo algu saņēmējiem.
"Mana un valdības, un vairākuma apņemšanās ir totāla," uzrunājot parlamentu, pirms kārtējās sarunu kārtas ar arodbiedrībām paziņojis premjerministrs Eduārs Filips.
Makrona situāciju vēl vairāk sarežģījis apstāklis, ka pirmdien no amata bija spiests atkāpties par pensiju sistēmas reformas izstrādi atbildīgais Žans Pols Delevojs, kurš atzinis, ka līdztekus augstākā komisāra amatam ieņem 13 nedeklarētus amatus privātajā sektorā, no kuriem daļa ir arī apmaksāti.
Līdz šim streiku radītās satiksmes paralīzes sekas galvenokārt izjutuši parīziešu un galvaspilsētas apkārtnes iedzīvotāji, taču tagad apdraudēti arī daudzu francūžu Ziemsvētku brīvdienu ceļojumu plāni.
Otrdien kursē tikai katrs ceturtais no ātrgaitas vilcienu TGV reisiem.
Streiku organizatori cer, ka atkārtosies 1995.gada situācija, ka pēc trīs nedēļas ilgajiem metro un dzelzceļa darbinieku streikiem Ziemsvētku priekšvakarā toreizējā valdība bija spiesta atteikties no pensiju sistēmas reformas iecerēm.
Saskaņā ar raidorganizācijas RTL veikto aptauju 62% francūži pauduši atbalstu streikiem, taču vienlaikus 69% respondentu izteikušies, ka vēlas "ziemsvētku pamieru".
"Neviens nevēlas izjaukt Ziemsvētkus, nedz streikotāji, nedz strādājošie, nedz francūži, kas vēlas būt kopā ar savām ģimenēm," atzinis arodbiedrības UNSA pārstāvis Lorāns Eskjū. "Taču tā ir pilnībā valdības vaina."
Dzelzceļu uzņēmums SNCF brīdinājis, ka varētu būt jau par vēlu, lai tas spētu atjaunot normālu pakalpojumu sniegšanu līdz 25.decembrim.
Tikmēr mazumtirgotāji, viesnīcnieki un restorānu īpašnieki, īpaši Parīzē, žēlojas, ka gada svarīgākajā tirdzniecības sezonā dramatiski kritušies ieņēmumi. Daži no tirgotājiem ziņo, ka pārdošanas apjomi sarukuši pat par 60%.
Vairākas universitātes atlikušas vai atcēlušas gada nogales eksāmenus, jo studenti streiku dēļ nespēj uz tiem nokļūt.
Divi no Parīzes opernamiem - Bastīlijas opera un Garnjē opera - atcēluši vairākus desmitus izrāžu, kas sagādājis miljoniem eiro lielus zaudējumus.
Vecsčekists