No 999 CDU kongresa delegātiem, kas piedalījās balsošanas otrajā kārtā, par Krampu-Karenbaueri balsoja 517, bet 482 - par viņas sāncensi juristu Frīdrihu Mercu.
Trešajam kandidātam - veselības ministram Jensam Špānam - no cīņas nācās izstāties jau pēc balsošanas pirmās kārtas.
Kļūšana par Merkeles pēcteci konservatīvo līdera krēslā paver arī lielas izredzes kļūt par kancleru pēc nākamajām Bundestāga vēlēšanām, kas šobrīd paredzētas 2021.gadā.
Pirms balsojuma uzrunājot kongresa delegātus, Krampa-Karenbauere uzsvēra, ka CDU ir "pēdējais Eiropas vienradzis" un tai jāsaglabā savas pozīcijas kā beidzamajai veiksmīgajai tautas partijai visā Eiropas Savienībā (ES).
Savā runā Krampa-Karenbauere, kas izpelnījusies iesauku "Minimerkele", centās izspraukties no kancleres ēnas, uzsverot, ka viņa savu kandidatūru izvirzījusi kā patstāvīga persona, kuru veidojusi pašas dzīves pieredze, par ko viņa lepojoties.
56 gadus vecā bijusī Zāras federālās zemes premjerministre savu iesauku ieguvusi, pateicoties savai pragmatiskajai pieejai politikai un lojalitātei, ko viņa izrādījusi kanclerei.
Savukārt Mercs, kurš savulaik jau cietis sakāvi cīņā par CDU līdera amatu, tolaik piekāpjoties Merkelei, savā runā atkārtoti solīja atgūt to konservatīvo vēlētāju balsis, kas pārbēguši eiroskeptiķu nometnē. Viņš uzsvēra, ka situācija, kurā Alternatīva Vācijai (AfD) ir lielākā opozīcijas partija, nav paciešama.
"Tas apdraud ne tikai mūsu iespējas izveidot parlamentāro vairākumu, bet arī pašas valsts stabilitāti," brīdināja Mercs. "Mums nepieciešama stratēģijas maiņa attiecībā uz mūsu sāncenšiem un uz mūsu komunikāciju ar mūsu valsts tautu."
Ludis
Boriss
bb