"Viņa majestāte karalis Huans Karloss tikko informēja mani par vēlmi atteikties no troņa un sākt [varas] nodošanas procesu," sacīja Rahojs.
Tomēr tam būs nepieciešams izstrādāt un pieņemt speciālu likumprojektu, jo Spānijas likumi pašreiz neatļauj atteikšanos no troņa.
Lai atrisinātu šo jautājumu, Rahojs sasaucis speciālu valdības sēdi.
Jautājumā par atteikšanos no troņa Spānijas konstitūcijā norādīts uz speciālu likumu, ko parlaments līdz šim tā arī nav pieņēmis.
Rahojs pauda cerību, ka parlaments jau drīzumā varēs atzīt kroņprinci par jauno karali, Huanu Karlosu nodēvējot par Spānijas interešu "nenogurstošu aizstāvi".
Huans Karloss pirmdien uzrunā tautiešiem televīzijā pavēstīja, ka izlēmis atteikties no varas par labu savam dēlam Felipem, jo "jaunā paaudzes pamatoti pieprasa vadošo lomu".
"Šodien ir pelnījusi iznākt priekšplānā jaunāka paaudze ar jaunu enerģiju, ar vēlmi apņēmīgi īstenot pārmaiņas un reformas, kuras prasa esošā situācija," sacīja karalis.
"[Felipe] ir pieaudzis, labi sagatavots, un viņam ir atbildības sajūta, kas ir nepieciešama kļūšanai par valsts galvu un sākot jaunu cerību posmu," pavēstīja Huans Karloss.
76 gadu vecā karaļa atteikšanās no troņa izbeidz viņa 39 gadus ilgušo valdīšanu. Monarhija Spānijā tika atjaunota 1975.gada 22.novembrī divas dienas pēc diktatora Franko nāves.
Karalim Huanam Karlosam tiek piedēvēti lieli nopelni pārejas nodrošināšanā uz demokrātiju pēc Franko nāves, tomēr pēdējo divu gadu laikā monarhijas popularitāte ir ievērojami kritusies.
To smagi iedragāja korupcijas skandāls, kurā iesaistīta Spānijas princese Kristīne, un karaļa dārgais medību ceļojumus uz Āfriku 2012.gadā, kad Spānijā valdīja dziļa ekonomiskā krīze.
Papildināts viss teksts