Pēc šiem datiem, Olands ieguvis 28,56% vēlētāju balsu, bet par Sarkozī balsojuši 27,07% vēlētāju. Kā jau vēstīts, vēlēšanu pirmajā kārtā pārsteigumu sagādājusi galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kas ierindojusies trešajā vietā ar aptuveni 18,12% balsu.
Arī vēlētāju aktivitāte bijusi visai augsta, pārsniedzot 80% no balsstiesīgo iedzīvotāju kopskaita, kas ir krietni vairāk nekā 2002.gadā, kad balsošanas iecirkņos ieradās tikai 72%.
Sarkozī ir pirmais prezidents mūsdienu Francijas vēsturē (kopš 1958. gada), kas, atrodoties valsts vadītāja amatā, zaudējis vēlēšanu pirmajā kārtā. Tomēr, neskatoties uz to, Sarkozī paziņoja, ka otro kārtu sagaidīs pilns paļāvības un aicināja "visu franču tautu, kas patriotismu stāda augstāk par [partijas] atbalstu vai kādām īpašām interesēm," pievienoties viņam.
Svētdien, uzrunājot savus atbalstītājus Parīzē, Sarkozī uzsvēra, ka izprot tautas neapmierinātību ar krīzi un tās sagādātās ciešanas, kā arī pievērsa uzmanību saviem sasniegumiem jomās, kas tuvas galēji labēji noskaņotajai vēlētāju daļai, acīmredzot, vēloties vairot savu popularitāti to cilvēku vidū, kas pirmajā kārtā balsoja par Lepēnu.
Sarkozī arī aicināja Olandu pirms otrās vēlēšanu kārtas piedalīties vēl trīs televīzijas debatēs, kam Olands nepiekrita, norādot, ka pietiks ar vienām, kas jau ieplānotas.
Olands pēc pirmo vēlēšanu rezultātu apkopošanas paziņoja, ka, pirmkārt, bez šaubām atrodas vēlēšanu cīņas vadībā un, otrkārt, uzsvēra, ka pirmās kārtas rezultāti nenoliedzami bijis sods un atraidījums esošajam prezidentam.
Lepēna, uzrunājot savus atbalstītājus, paziņoja, ka "cīņa par Franciju ir tikai sākusies", norādot, ka viņiem izdevies satricināt divu partiju - Sarkozī pārstāvētās partijas "Tautas kustības savienība" (UMP) un sociālistu - monopolu. "Nekas nebūs tā, kā bijis līdz šim (..), Francijas tauta ir uzaicinājusi sevi pie elites galda," uzsvēra Lepēna.
Pirmās sabiedriskās domas aptaujas, kas veiktas pēc vēlēšanu pirmās kārtas, liecina, ka otrajā kārtā Olands sakaus Sarokzī ar 54% balsu pret 46% un tieši Lepēnas atbalstītāju balsis varētu būt izšķirošās. Eksperti uzsver, ka N. Sarkozī iespējas saglabāt cerības uz uzvaru lielā mēra ir atkarīgas no M. Lepēnas turpmākās rīcības. Cerības palikt pie varas N. Sarkozī saglabās tikai gadījumā, ja nacionālistu līdere publiski aicinās savus piekritējus viņu atbalstīt. Šāds solis, pēc ekspertu domām, ir maz ticams, jo N. Sarkozī kampaņas ievērojama daļa bija veltīta nacionālistu līderes nomelnošanai un viņas piekritēju pārvilināšanai.
Sabiedriskās domas aptaujas institūta Ifop veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 48% Lepēnas atbalstītāju varētu balsot par Sarkozī, bet 31% par Olandu, savukārt sabiedriskās domas pētniecības organizācijas OpinionWay aptauja dati liecina, ka Olandu atbalstīs 18% Lepēnas vēlētāju, bet Sarkozī 39%.
Tikmēr kreiso ekstrēmistu kandidāts Žans Liks Melanšons, kurš pirmajā kāra ierindojies ceturtajā vietā, iegūstot 11,7% balsu, jau aicinājis savus atbalstītājus apvienoties, lai gāztu Sarkozī.
Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta gaidāma 6. maijā.