"Atkarošana nav pašmērķis. Mums jau tagad ir jāgatavojas Mosulas krišanas sekām," koalīcijas aizsardzības ministru sanāksmē Parīzē sacīja Olands.
"Uz spēles ir šīs pilsētas, reģiona un Irākas politiskā nākotne," Olands uzsvēra, mudinot panākt, lai "visām etniskajām un reliģiskajām grupām" būtu teikšana par pārsvarā arābu sunnītu apdzīvotās pilsētas nākotni.
Viņš arī mudināja saudzēt pilsētā iestrēgušos civilistus, kā arī aicināja "būt modriem" attiecībā uz ārvalstu džihādistu atgriešanos no Irākas frontēm savās dzimtajās valstīs.
No 3000 līdz 5000 džihādistu, kas cīnās Mosulā, aptuveni 300 ir francūži, liecina Francijas amatpersonu aplēses.
Olands no jauna brīdināja par ārvalstu džihādistiem, kas no Mosulas varētu pārbēgt pāri robežai uz Rakas pilsētu Sīrijā.
"Mums viņi pilnīgi noteikti ir jāidentificē," uzsvēra prezidents.
Francijas līderis arī mudināja ministrus domāt par nākamajiem posmiem cīņā pret Islāma valsti, konkrēti - par Rakas atbrīvošanu.
"Ja Mosula krīt, Raka būs Islāma valsts pēdējais bastions," norādīja Olands. "Mums ir jāgādā, lai Islāma valsts tiktu iznīcināta un izskausta pilnīgi visur."
Islāma valsts kontrolē plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, kur cenšas ieviest viduslaiku sunnītu paražas, pasludinājusi tur "kalifātu" un pastrādājusi neskaitāmas asinsstindzinošas zvērības.
Islāma valsts rindās Sīrijā un Irākā karo 20 000 ārzemnieku, arī 3400 rietumvalstu pārstāvji, februārī, atsaucoties uz ASV izlūkdienestu amatpersonu datiem, ziņoja Savienoto Valstu mediji.
Islāma valsts uzņēmusies atbildību par 13.novembrī Parīzē notikušo slaktiņu, kurā tika noslepkavoti 130 cilvēki, kā arī Briseles 22.marta teroraktiem, kuros tika nogalināti 35 cilvēki.