Trīs opozīcijas saraksti - bijušā premjerministra Donalda Tuska vadītā "Pilsoniskā koalīcija" (KO), apvienība "Trešais ceļš" (TD) un kreisi centriskā partija "Jaunie kreisie" - kopā ieguvuši 53,7% balsu, kas opozīcijai dod vairākumu 460 vietu Seimā un iespēju veidot valdību.
KO izcīnījusi 30,7% balsu, TD -14,4%, bet "Jaunie kreisie" ieguvuši 8,6% balsu.
Vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), par kuru nobalsojuši nedaudz vairāk par 35% vēlētāju, bet tās iespējamais koalīcijas partneris - galēji labējā partija "Konfederācija" saņēmusi aptuveni 7% balsu.
Trīs opozīcijas saraksti arī ieguvuši 66 no 100 vietām parlamenta augšpalātā Senātā, kur pēc iepriekšējām vēlēšanām opozīcijai bija minimāls pārsvars. PiS zaudējusi vairāk nekā 10 vietu un tagad partijai Senātā būs 34 vietas.
Senātam ir daudz mazāka ietekme nekā apakšpalātai Seimam, taču tam joprojām ir ierobežota ietekme uz likumdošanas procesu.
Šoreiz bijusi rekordliela vēlētāju aktivitāte, kas sasniegusi teju 75%, tā bijusi augstākā kopš 1989.gada.
Vienlaikus ar vēlēšanām notika referendums par nelegālo imigrāciju, kuru opozīcija boikotēja. Referendumā nobalsoja tikai teju 41% vēlētāju un tas atzīts par nenotikušu.
Saskaņā ar Polijas konstitūciju prezidentam jāsasauc jaunā sasaukuma parlamenta pirmā sēde 30 dienu laikā pēc vēlēšanām. Tad valsts galvam dotas 14 dienas premjerministra nominēšanai. Savukārt izvirzītajam kandidātam uz valdības vadītāja amatu ir 14 dienas, lai nodrošinātu sev nepieciešamo atbalstu parlamenta uzticības balsojumā. Ja prezidenta izvirzītais kandidāts uzticības balsojumu neiztur, nākamo premjeru nosauc parlaments.
Papildināta pēc 4. rindkopas