Tomēr, neskatoties uz šo ieceri, kas parlamentam tiks iesniegta jau šī gada laikā, valdība neplāno lūgt parlamentu pasludināt ubagošanu par pretlikumīgu. Norvēģijas tieslietu ministre Grēte Fāremū uzsvēra, ka ubagošana arī turpmāk būs legāla un norvēģi un citu tautību cilvēki šajā ziņā šķiroti netiks. Tomēr intervijā Aftenposten ministre norādīja, ka nevar izslēgt iespēju, ka aiz ubagošanas slēpjas cilvēku tirdzniecība.
Kopumā valdības izstrādātajā rīcības plānā cīņai pret cilvēku tirdzniecību ietverti 35 pasākumi, tostarp jau minētā ārvalstu ubagu izraidīšana. Valdība plāno pielietot imigrācijas likumu, lai izraidītu ārvalstniekus sabiedriskās drošības vai kārtības iemeslu dēļ, bet esot atvērta arī juridiskiem labojumiem. "Mums ir svarīgi redzēt, vai mums nepieciešami jauni noteikumi, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību. Ja ubagošana ir organizēta un cilvēki tiek ekspluatēti, mēs esam situācijā, kuru mums ir svarīgi risināt," piebilda Fāremū.
Ne Oslo, ne nacionālā policija pirms iepazīšanās ar ziņojumu par rīcības plānu šo ieceri komentēt nevēlējās.
Līdz 2006.gadam ubagošana Norvēģijā bija aizliegta ar likumu, bet jau nākamajā gadā, kad Eiropas Savienībai (ES) pievienojās Rumānija un Bulgārija, Norvēģijā sākās šo valstu ubagu pieplūdums.