Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Nopludināti dokumenti: Junkers bloķējis centienus iegrožot nodokļu nemaksāšanu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, ieņemot Luksemburgas premjerministra amatu, ir bloķējis nodokļu reformas, kas ļautu novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, liecina atklātībā nonākušie dokumenti.

Vācijas diplomātiskajās telegrammās, kas nonākušas vācu sabiedriskās raidorganizācijas NDR rīcībā, izklāstīts, kā Luksemburga Junkera vadībā pretojusies centieniem iegrožot shēmas, kas izmantotas, lai izvairītos no nodokļiem.

Dokumenti, kurus nedēļas sākumā publiskoja britu laikraksts The Guardian un Starptautiskais Pētnieciskās žurnālistikas konsorcijs, atklāj 1998.gadā savstarpējās dalībvalstu nodokļu konkurences izskaušanai izveidotās Eiropas Savienības (ES) darba grupas aizkulises.

Vācu diplomāti norāda, ka centienus iegrožot nodokļu optimizācijas shēmas atkārtoti bloķējusi vairāku dalībvalstu grupa, kuras vadību bieži uzņēmusies Luksemburga.

Vienā no telegrammām nepārprotami teikts, ka Luksemburga nav ieinteresēta patiesās reformās.

"Atkārtoti kļuvis pilnīgi skaidrs, ka vairums [dalībvalstu] nav ieinteresēts patiesās reformās. Konkrēti, Luksemburgas pārstāvji paziņoja, ka viņi kategoriski iebilst pret jebkuriem priekšlikumiem publiskot komitejā izteiktos Luksemburgas argumentus," teikts Vācijas diplomātiskajā sarakstē.

Laikā no 1995. līdz 2013.gadam Junkers ieņēma Luksemburgas premjera krēslu, bet no 1989. līdz 2009.gadam viņš ieņēma arī finanšu ministra amatu.

Dažas dienas pēc tam, kad Junkers 2013.gadā kļuva par EK prezidentu, atklātībā nonāca dokumenti, kas liecināja, kā lielhercogiste ar auditoru firmas PricewaterhouseCoopers (PwC) starpniecību slēgusi slepenas vienošanās ar starptautiskajiem lieluzņēmumiem, kas ļāva tiem izvairīties no peļņas nodokļu maksāšanas.

Tādējādi nacionālo valdību kasēm garām gājuši miljardiem eiro.

Tolaik Junkers, sniedzot paskaidrojumus Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, noliedza, ka viņš būtu veidojis jebkādu nodokļu sistēmu, kas diskriminētu citas ES dalībvalstis.

Nodokļu vienošanās, kas tika slēgtas laikā no 2002. līdz 2010.gadam, izmantoja gandrīz 340 uzņēmumi.

Taču gada laikā pēc tā dēvētā LuxLeaks skandāla šādu vienošanos skaits Luksemburgā pieaudzis vēl par 50%, liecina Briselē bāzētās nevalstiskās organizācijas Eurodad dati.

Tomēr skandāls vairoja centienus nodrošināt nodokļu sistēmas caurskatāmību, lai gan tajā pašā laikā Luksemburgas tiesas priekšā bija jāstājas diviem datu nopludinātājiem un žurnālistam, kas bija izraisījuši LuxLeaks skandālu.

Žurnālists tika attaisnoti, taču abiem trauksmes cēlējiem tika piespriesti nosacīti cietumsodi. Šobrīd spriedums ir pārsūdzēts, un visi trīs atkal nonākuši uz apsūdzēto sola.

Top komentāri

lets
l
Nodokļu paradīzes ir katras attīstītas labklājības valsts lielākais ienaidnieks. Nodokļu paradīzes starptautisko tiesību kārtībā ir jāpasludina par finanšu teroristiem, šīs valstīs ir jābloķē un vajadzības gadījumā ar militāru spēku ir jāpiespiež atteikties no finanšu terorisma.
keksī
k
letam - pasāsti to Lielbritānijas karalienei un ASV prezidentam :))) ja nezināji tad slavenākās nodokļu paradīzes ir šo valstu protektariāti ....
!
!
Rokas nost no Merkeles un Junkera - laikmeta un "bēgļu" godaprāta & sirdsapziņas.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits