"Mēs vienojāmies, ka procesam jābūt pakāpeniskam un ka Vācija ir apņēmusies palielināt savu militāro klātbūtni Lietuvā atkarībā no mūsu infrastruktūras ieviešanas pasākumiem," Lietuvas prezidents sacīja ziņu aģentūrai BNS Berlīnē pēc tikšanās ar Šolcu.
Pērn jūnijā Nausēda un Šolcs parakstīja komunikē, kurā pausts, ka "papildus pašreizējai un paplašinātajai kaujas grupai Vācija ir gatava vadīt plašu un kaujas gatavu brigādi Lietuvā, lai savaldītu un aizstāvētos pret Krievijas agresiju".
Vienlaikus Viļņai un Berlīnei ir atšķirīgs viedoklis par militārās klātbūtnes apmēru. Lietuva vēlas panākt, ka Vācijas brigāde valstī atrodas nepārtraukti, tomēr Vācijas amatpersonas vairākkārt apliecinājušas, ka daļa brigādes atradīsies Lietuvā, bet daļa Vācijā, esot gatavībā pēc iespējas ātrāk ierasties Lietuvā
"Man patīk formula, kuru es ierosināju un kurai kanclers piekrita: Lietuva izpilda mājasdarbu, rīkojas un pretī saņem atbilstošu Vācijas reakciju, citiem vārdiem sakot, vēl lielāku militāro klātbūtni Lietuvas teritorijā," paskaidroja Nausēda.
"Infrastruktūra netiek būvēta dīkstāvei," viņš piebilda.
Lietuvas prezidents sagaida, ka Vācijas brigādes uzņemšanai nepieciešamā infrastruktūra tiks pabeigta līdz 2026.gadam.
"Mēs no savas puses darīsim visu, lai radītu Vācijas brigādes izvietošanai nepieciešamos apstākļus jau īdz 2026.gadam," paziņoja Nausēda.
Kā pauda Nausēda, viņi ar Šolcu bijuši vienisprātis, ka Vācijas apņēmībai izvietot brigādi un Lietuvas darbam nepieciešamās infrastruktūras izveidē "ir jābūt paralēliem procesiem".
"Bez šaubām šiem procesiem ir jābūt paralēliem, tādēļ šajā ziņā neredzu nekādas lielas pretrunas un ceru, ka spēsim soli pa solim iet uz priekšu," viņš teica.
Lietuvas prezidents sarunas gaitā ceturtdien Berlīnē Vācijas kancleru esot informējis par Lietuvas projektiem, piemēram, Rūdninku militārā mācību poligon un "citu mūsu noteiktu vietu" būvniecību.
Lietuva lēš, ka 17 000 hektāru plašā poligona un tam nepieciešamā ceļu tīkla izbūvei būs nepieciešami 260 miljoni eiro.
Gatavojoties Vācijas brigādes uzņemšanai, Lietuva arī plāno paplašināt barakas Ruklā, kur pašlaik ir bāzēts Vācijas vadītās daudznacionālais bataljons.
Kopš septembra Lietuvā sāk ierasties Vācijas brigādes karavīri, kas atbildīgi par sagatavošanos citu vienību izvietošanai un citu apstākļu novērtējumam. Lietuvas amatpersonas lēš, ka Vācijas brigādes, ko veidos vairāki tūkstoši karavīru, pilnīgai izvietošanai nepieciešamā infrastruktūra tiks pabeigta līdz 2025.gadam. Pagaidām paredzēts, ka krīzes gadījumā brigāde pilnā sastāvā Lietuvā būs gatava ierasties desmit dienu laikā.
Vācija vada kopš 2017.gada Lietuvā izvietoto NATO pastiprinātās klātbūtnes daudznacionālo kaujas grupu, kā arī ir nolēmusi Lietuvā izvietot savu brigādi.