Nevēlas dalīties
Pagājušajā svētdienā notikušajās Beļģijas reģionālajās vēlēšanās ziemeļos esošajā Flandrijā milzu panākumus guva mērenā flāmu nacionālistu partija Jaunā Flāmu alianse (N-VA), kuras līderis Barts de Vevers uzvarēja cīņu par mēra krēslu valsts ekonomiskajā centrā Antverpenē. Viņš nekavējoties aicināja Beļģijas premjerministru Elio di Rupo, kurš nāk no franciski runājošā Valonijas reģiona, runāt par konstitucionālajām izmaiņām, kas Beļģiju pārveidotu par konfederāciju.
Tādējādi tiktu nodrošināta Flandrijas fiskālā neatkarība, saglabājot saites ar Valoniju tikai tādos jautājumos kā, piemēram, aizsardzība, raksta Reuters. Ekonomiski attīstītākajā Flandrijā dzīvo vairākums - 6,3 miljoni - no 11 miljoniem Beļģijas iedzīvotāju. Ik gadu Flandrija Valonijai dodot sešus miljardus eiro (4,2 miljardi latu).
Spānijas Katalonijas reģiona prezidents Arturs Mass ir paziņojis, ka gadījumā, ja viņa vadītā labējo partiju alianse uzvarēs novembrī notiekošajās Katalonijas parlamenta vēlēšanās, viņš sarīkos referendumu par provinces neatkarību, ko patlaban atbalsta vairāk nekā puse no reģiona 7,5 miljoniem iedzīvotāju.
Katalonija, kas veido piekto daļu Spānijas ekonomikas un veic lielākās iemaksas nacionālajā budžetā, vēlas plašāku teikšanu pār nodokļu iekasēšanu un tēriņiem. Reģiona valdība pēdējos gados ir veikusi taupības pasākumus, kuru dēļ palielinājies bezdarbs, bet Katalonijas parāds sasniedzis 44 miljardus eiro (30,8 miljardi latu). Kataloņi uzskata, ka, esot neatkarīgiem, viņi spētu tikt galā ar parādsaistībām.
Būs grūti iekļūt ES
Pašos Itālijas ziemeļos esošajā Dienvidtiroles provincē arī ir izskanējušas runas par neatkarību. Reģiona, kurā bezdarba līmenis - 4,1% - ir viens no zemākajiem ES un iedzīvotājiem tiek garantētas dāsnas sociālās garantijas, iedzīvotāji ir neapmierināti ar Itālijas premjerministra Mario Monti prasību samazināt Dienvidtiroles budžeta izdevumus par 750 miljoniem eiro (525 miljoni latu). Viņi arī baidās, ka Roma varētu lūgt reģionam veikt lielākas iemaksas nacionālajā budžetā. Pašlaik Dienvidtirolē paliek 90% no provinces nodokļu ieņēmumiem, raksta Der Spiegel.
Pirmdien oficiāli kļuva skaidrs, ka 2014. gadā Skotijā notiks nobalsošana par neatkarību no Lielbritānijas. Neskatoties uz to, ka skoti no valsts kopējā budžeta saņem vairāk, nekā tajā iegulda, pašreizējā Skotijas nacionālistu valdība uzskata, ka neatkarība garantētu ekonomisko uzplaukumu.
Gan Skotija, gan Katalonija ir izteikušās, ka atdalīšanās gadījumā vēlas būt ES locekles, bet tam būtu nepieciešams vienprātīgs visu 27 ES dalībvalstu atbalsts. Katalonijai to nepanākt, jo Spānija noteikti balsotu pret.