Šmits vadīja Rietumvāciju no 1974.gada līdz 1982.gadam, kad tā izauga par globālu ekonomisku spēku.
Šmits bija pēckara Vācijas otrais sociāldemokrātu kanclers un palika pie varas, līdz viņa valdību piespieda demisionēt šķelšanās koalīcijā.
Šmita vadībā valsts 70.gadu beigās kļuva par vienu no Rietumu lielvalstīm, vienlaikus pārdzīvojot arī nemierīgus laikus, tostarp galēji kreisā teroristiskā grupējuma Sarkanās armijas frakcija (RAF) uzbrukumus.
Laikraksts Hamburger Abendblatt, atsaucoties uz Šmita galveno ārstējošo ārstu, iepriekš otrdien ziņoja, ka bijušais Rietumvācijas līderis vairs reti ir pie samaņas.
Šmita veselības stāvoklis strauji pasliktinājās pēdējo pāris dienu laikā.
Iepriekš viņam vairākkārt tika ārstēti sirdsdarbības traucējumi, tika implantēts sirdsdarbības stimulators un veikta sirds operācija.
Tomēr Šmits turpināja interesēties par politiku, bija nedēļas laikraksta Die Zeit līdzizdevējs un piedalījās starptautiskās diskusijās par ekonomiku, tostarp kritizējot Vācijas kancleri Angelu Merkeli eirozonas finanšu krīzes laikā.
Šmits bija populārs viesis televīzijas sarunu šovos un kaislīgs smēķētājs.