Vienlaikus ministrs rakstā laikrakstam Gazeta Wyborcza pavēstīja, ka Polija vēlas, lai tiktu noslēgtas ES ārējās robežas.
Polija līdz šim piekritusi uzņemt tikai 2000 bēgļu. Varšava uzstāj, ka uzņems tos pēc brīvprātības principa, un noraida Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu par saistošu kvotu sistēmu.
"Polija spēj uzņemt vēl vairāk bēgļu pēc brīvprātības principa, nekā nosaka Eiropas Komisijas ierosinātās obligātā kvotas," laikrakstā Gazeta Wyborcza paziņoja Shetina.
"Lai tas notiktu, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jāveic plašas un efektīvas izmaiņas, organizējot politisko patvērumu un migrāciju," norādīja ministrs.
"Mums jāatrod pareizais līdzsvars starp palīdzību tiem, kam tā nepieciešama, un drošības garantēšanu mūsu pilsoņiem," paziņoja Shetina.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies vairāk nekā 430 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Jautājumā par patvēruma meklētāju uzņemšanu ES dalībvalstu domas dalās. Polija, Čehija, Ungārija un citas bloka austrumu valstis iebilst pret obligātām kvotām, ko atbalsta Vācija.
Prāgā pirmdien paredzēta Polijas, Čehijas, Ungārijas un Slovākijas ārlietu ministru tikšanās, lai apspriestu bēgļu krīzi. Viņiem pievienosies arī Latvijas, Rumānijas un Luksemburgas ministri.
"Pirmajai prioritātei jābūt cieši noslēgt ES robežas. Tikai tā mēs spēsim izvairīties no tālāka haosa un brutālām sadursmēs uz robežām," paziņoja Shetina.
"Mums jāpārliecinās, ka izdošanas līgumi tiek īstenoti. Jāievieš pamatīga robežkontrole," norādīja ministrs, aicinot bēgļu centros noskaidrot, vai konkrētā persona identificējama kā bēglis vai ekonomiskais imigrants.
Shetina arī pauda viedokli, ka ES jāpalīdz stiprināt stabilitāte valstīs, no kurām rodas bēgļi, aktīvāk iesaistoties konfliktu risināšanā, sevišķi Sīrijā un Lībijā.