To, noslēdzot divu dienu neformālo tikšanos ar ES aizsardzības ministriem, skaidroja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Paredzēts, ka jūnijā notiks Eiropadomes diskusija par aizsardzību, kurā tiks spriests par jaunas ES drošības stratēģijas izveidi. "Uzskatām, ka ir jātop tādai stratēģijai, kas atbild uz šodienas draudiem, vienlaikus ņemot vērā nākotnes izaicinājumus," sacīja Vējonis.
Aizsardzības ministri diskutēja arī par Ukrainas jautājumu, un atkārtoti tika norādīts, ka galvenais ir panākt pagājušās nedēļas Minskas tikšanās nosacījumu ievērošanu no abām pusēm. Tomēr par tālākiem soļiem, kādus ES varētu spert pret Krieviju, ja vardarbība Ukrainā turpināsies, netika runāts. Pašlaik, kā norādīja Vējonis, ES aicina ievērot pamieru.
Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāra vietnieks Macejs Popovskis piebilda, ka Ukrainai tiks sniegta palīdzība - "mēs piegādāsim bruņu auto" un satelīta attēlus Ukrainas armijai, kā arī Ukrainā darbosies padomnieki no ES, kuri palīdzēs reformu veikšanā.
Tāpat Popovskis, komentējot trešdien izplatīto Ukrainas prezidenta Petro Porošenko paziņojumu, ka valsts aicinās ievest ES un ANO miera uzturēšanas spēkus, sacīja - "šobrīd nekas vairāk par to nav zināms". Viņš skaidroja, ka "nepieciešams vairāk informācijas", lai spētu izvērtēt šo piedāvājumu.
Vējonis arī komentēja Lielbritānijas aizsardzības ministra Maikla Falona izteikumus, ka Baltijas valstis ir pakļautas uzbrukuma riskam no Krievijas, sakot, ka šobrīd "draudu riska līmenis ir zems", taču "mums ir jābūt gataviem reaģēt uz dažāda veida scenārijiem".
Aizsardzības ministrs pēdējā gada notikumu gaismā saskata pozitīvas tendences, ka "NATO un ES valstis apzinās Krievijas lomu Eiropas drošības situācijas destabilizēšanā". Viņaprāt, pašlaik ir skaidrāk redzams, ka Krievija savā darbībā var izmantot konvenciālos un hibrīdkara elementus, "tāpēc tiek pārvērtētas valstu iekšējās procedūras, lai spētu reaģēt uz dažādiem scenārijiem".
"Es varu apgalvot, ka gan ES gan NATO nebūs pārsteigta, ja Krievija tā izdarīs," izteicās Vējonis.
Tāpat aizsardzību ministru tikšanās laikā runāts par ES ātrās reaģēšanas spēju uzlabošanu. Vērsta uzmanība uz Eiropas kaujas grupām, kas pašlaik, pēc Francijas aizsardzības ministra Žana Īva Ledriāna vārdiem, tiek izmantotas pārlieku maz. Viņš norādīja, ka šīs kaujas grupas konfliktu risināšanā nepieciešams izmantot vairāk.
Eiropas kaujas grupas dibinātas 2004. gadā un to galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas lūdz palīdzību, un kurās izraisās krīze, kuru nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti, vēsta informācija NBS mājas lapā. Latvija darbojās vairākās šādās grupās.
Ledriāns gan nenorādīja, kur šīs kaujas grupas būtu nepieciešams izmantot. Iespējams, ka šādas kaujas grupas varētu iesaistīt cīņā ar terorismu Āfrikā. Par iespēju izmantot tās Ukrainā neviens no aizsardzības sfēras pārstāvjiem nerunāja.