"Mēs ne vien runājam par fiskālu savienību, mēs sākam to veidot," sacīja Merkele savā uzrunā parlamentam. Viņa piebilda, ka tā būs "fiskāla savienība ar stingriem noteikumiem vismaz eirozonai".
Merkele sacīja, ka prātus šādas fiskālas savienības veidošanai pievērsuši pēdējo mēnešu notikumi, tostarp Grieķijas bankrota draudi tās parādu dēļ.
"Jebkurš, kas pirms dažiem mēnešiem būtu sacījis, ka mēs 2011.gada beigās spersim ļoti nopietnus un konkrētus soļus uz Eiropas stabilitātes savienību, uz Eiropas fiskālu savienību, uz [budžeta] intervences ieviešanu Eiropā, būtu uzskatīts par traku," teica Merkele.
"Tagad šie jautājumi ir darba kārtībā, mēs esam uz tās sliekšņa, vēl ir jāpārvar grūtības, bet to [šo soļu] nepieciešamība tagad ir plaši atzīta," sacīja Vācijas kanclere.
Merkele savā uzrunā izklāstīja ES lielākās ekonomikas Vācijas mērķus pirms ES samita, kas 8. un 9. decembrī tiks rīkots Briselē. Viņa pirmdien sarunās ar Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī centīsies panākt abu valstu vienotu nostāju pirms šī samita.
Sarkozī ceturtdienas vakarā paziņoja, ka Francija un Vācija mēģinās panākt jaunu Eiropas Savienības līgumu, lai atjaunotu stingru budžeta disciplīnu eiro zonā. "Francija kopā ar Vāciju cīnās par jaunu līgumu. Vairāk disciplīnas, vairāk solidaritātes, vairāk atbildības .. patiesi ekonomiska pārvaldība," sacīja Sarkozī, aicinot ES dalībvalstis pieņemt "Zelta likumu", kas uzliktu tām par pienākumu sabalansēt savus budžetus.
Francijas amatpersonas uzskata, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jākļūst par pēdējās instances aizdevēju eirozonai, kas faktiski nozīmētu papildus naudas drukāšanu. Pret to ir Vācija, kurai ir bēdīgas atmiņas par hiperinflāciju pēc 1.pasaules kara un kas uzstāj, ka ECB jāturas pie cenu stabilitātes nodrošināšanas mandāta.
Sarkozī daļēji piekrita šim Vācijas viedoklim, sakot, ka ECB jāsaglabā neatkarība, tomēr viņš arī ir pārliecināts, ka tai jārīkojas. "Tās (ECB) ziņā ir izlemt, kā un ko tas nozīmē. Tā ir ECB atbildība. Neviens nešaubās, ka ECB to izpildīs, un es apsveicu to, ko ECB ir sākusi darīt," sacīja Sarkozī. "Kad Vācija un Francija ir vienotas, visa Eiropa ir vienota un stipra," uzstāja Sarkozī, uzsverot, ka ES ir bijusi miera garants Eiropā pēc asiņainu konfliktu gadsimtiem.
Dažas ES valstis ir pret jauna līguma ideju. Sarkozī piektdien tiksies ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu, kurš ir eiroskeptiķis.
Sarkozī sacīja, ka pastāvošais Māstrihtas līgums izrādījies "nepilnīgs", jo ļāvis valstīm ar paviršu budžeta disciplīnu izvairīties no soda. Vācija mēģina panākt automātiskas sankcijas šīs disciplīnas pārkāpējiem.