Meja, kura premjera krēslā nomainīja referenduma ierosinātāju Deividu Kemeronu, šomēnes paziņoja, ka līdz marta beigām aktivizēs Lisabonas līguma 50. pantu, formāli sākot sarunas ar ES par Apvienotās Karalistes izstāšanos. Process prasīs vismaz divus gadus, kuru laikā Londonai un Briselei būs jāvienojas arī par tādiem sarežģītiem jautājumiem kā imigrācija un pieeja ES vienotajam tirgum.
Britu premjere ir likusi saprast, ka viņas prioritāte sarunās ar ES būs imigrācijas ierobežošana no bloka dalībvalstīm, nevis brīva pieeja ES vienotajam tirgum un dalība ES Muitas savienībā. Tas liek domāt, ka Meja atbalsta tā dēvēto smago izstāšanos, jo Brisele ir skaidri pateikusi, ka, nosakot griestus, cik daudz strādājošo no ES ik gadu var doties uz Apvienoto Karalisti, tiktu ierobežota brīva darbaspēka pārvietošanās, kas ir viens no ES vienotā tirgus pamatelementiem.
Tādā gadījumā Lielbritānija varētu turpināt tirdzniecību ar ES dalībvalstīm, bet jau maksājot izvedmuitu un ievedmuitu. Apvienotās Karalistes Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka «smagā» izstāšanās nozīmētu iekšzemes kopprodukta samazināšanos par 9,5% un ikgadējo nodokļu ieņēmumu samazināšanos par 66 miljardiem mārciņu (73 miljardi eiro), raksta Ibtimes.co.uk.
"Vieglās" izstāšanās gadījumā Apvienotā Karaliste varētu iestāties Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), kas nodrošinātu tikai daļēju pieeju ES kopējam tirgum. Dalība EEZ arī nozīmētu, ka Lielbritānijai būtu jāpiekrīt brīvai personu kustībai, jāveic iemaksas ES budžetā, bet valstij nebūtu politiskās pārstāvniecības ES. Domnīca Open Europe norādījusi, ka tādā gadījumā Lielbritānija kļūtu par «ES satelītvalsti». Finanšu ministrija lēš, ka dalība EEZ nodarītu vismazāko ekonomisko ļaunumu, jo nodokļu ieņēmumos zaudētu «tikai» 20 miljardu mārciņu (22 miljardi eiro) gadā.
ES Padomes prezidents Donalds Tusks pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Apvienotās Karalistes vienīgā alternatīva "smagajam" Brexit esot palikšana ES.
Visu Ulda Ķezbera rakstu lasiet pirmdienas, 17. oktobra laikrakstā Diena!