"Krievijas vēstniecība Madridē tikko pavēstīja mums, ka tā atsauc tās pieprasījumu atļaujai piestāt tās kuģiem, kas nozīmē, ka piestāšanās ir atceltas," paziņojusi Spānijas Ārlietu ministrija.
Krievijas vēstniecība Spānijā apstiprinājusi šo informāciju.
Pirms tam tika ziņots, ka Krievijas karaflotes grupa, kurā ir arī aviācijas bāzes kuģis Admiral Kuzņecov, Spānijas ostā Seutā varētu uzpildīt degvielu un papildināt krājumus.
Krievija oktobrī paziņoja, ka tās karaflotes vienīgais aviācijas bāzes kuģis Admiral Kuzņecov dosies no Murmanskas uz Sīrijas piekrasti.
Madride trešdien saskārās ar sabiedroto spiedienu noraidīt Maskavas lūgumu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien pauda bažas, ka Krievijas karakuģi varētu piedalīties gaisa triecienos Sīrijā.
"Katrai valstij ir tiesības izlemt, vai šie kuģi var uzpildīt degvielu dažādās ostās ceļā uz Vidusjūras austrumiem," viņš paziņoja.
"Es domāju, ka visas NATO dalībvalstis apzinās, ka šī grupa var tikt izmantota, lai veiktu triecienus Alepo un [citur] Sīrijā," piebilda Stoltenbergs.
Savukārt Lielbritānija par šo jautājumu izteikusies tiešāk.
"Viņas Majestātes valdība iepriekš ir paudusi bažas Spānijas valdībai par tās viesmīlību pret Krievijas karafloti, kad mums ir bažas par Krievijas militāro aktivitāti," paziņojis britu valdības pārstāvis.
"Piekļuve Spānijas ostām ir Spānijas varasiestāžu darīšana," viņš piebilda.
Seuta ir Spānijai Ziemeļāfrikā piederoša teritorija. Kopš 2011.gada tajā krājumus papildinājuši gandrīz 50 Krievijas karakuģi.
Krievijas armija pērn 30.septembrī sāka gaisa spēku operāciju pret Sīrijas nemierniekiem, šādi sniedzot atbalstu Sīrijas prezidenta Bašara el Asada valdībai.
Sīrijā kopš 2011.gada notiek pilsoņkarš, kurā pret valdību cīnās sašķeltās bruņotās opozīcijas grupējumi un ekstrēmistu organizācijas, tādas kā Islāma valsts un Al Nusra. Atbilstoši ANO datiem kopš karadarbības sākuma Sīrijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 240 000 cilvēku.