Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Makrons aicina ar ES reformām pretoties nacionālismam

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien brīdinājis, ka šķirtne starp demokrātiju un autoritārismu Eiropā sāk līdzināties pilsoņkaram.

Uzrunājot Strasbūrā Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, Makrons izklāstīja savus Eiropas Savienības (ES) reformu priekšlikumus un mudināja pretoties "populisma sirēnu dziesmai".

"Šķiet, norisinās zināma veida eiropiešu pilsoņkarš, kurā mūsu domstarpības un reizēm mūsu nacionālais egoisms var šķist svarīgāks nekā vienotas nostājas izrādīšana pasaulei," uzsvēra Elizejas pils saimnieks. "Vērojama aizraušanās ar neliberālismu, un tā pastāvīgi pieaug."

Makrons norādīja, ka pēc šoka, ko radīja 2016.gada britu balsojums par izstāšanos no ES, vairākās bloka dalībvalstīs pieņemas spēkā "šaubas" kas ved pie šķelšanās ES.

"Nevēlos piederēt mēnessērdzīgo paaudzei, nevēlos piederēt paaudzei, kas aizmirst pašas pagātni," piebilda Francijas prezidents. "Es vēlos piederēt paaudzei, kas aizsargās Eiropas suverenitāti, jo esam cīnījušies, lai to iegūtu, un es nepadošos jebkādai autoritārisma mānijai."

Vienlaikus Makrons uzsvēra, ka ES jāreformējas, lai sniegtu saviem pilsoņiem lielāku drošību karu un autoritāro režīmu plosītajā pasaulē.

Viņš norādīja, ka labākais līdzeklis cīņā pret nacionālismu, kas pārņem kontinentu, ir demokrātija.

"Saskaroties ar autoritārismu, atbilde nav demokrātisks autoritārisms, bet gan demokrātijas autoritāte," piebilda prezidents.

Makrons aicināja izvērst enerģisku kampaņu pirms 2019.gada maijā gaidāmajām EP vēlēšanām, uzsverot, ka nepieciešamas "demokrātiskas, kritiskas debates par to, kāds ir Eiropas mērķis".

Viņš norādīja, ka pilsoņi "vēlas jaunu projektu", kas rēķinātos ar viņu rūpēm un bažām.

Vienlaikus Francijas prezidents noraidīja jebkādu bloka paplašināšanos, kamēr esošā ES nav panākusi dziļāku integrāciju un realizējusi reformas.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nav īstais brīdis, lai ES uzņemtu Rietumbalkānu valsti.

Makrons aicināja izbeigt visās pašmāju neveiksmēs vainot Briseli, mēģinot izvairīties no diskusijām par Eiropas nākotni.

Vienlaikus Elizejas pils saimnieks pauda nožēlu par plaisu starp ES un pašreizējo ASAV administrāciju.

"Mums ir tik daudz kopīga ar šo valsti, taču šī valsts noliedz multilaterālismu, brīvo tirdzniecību un klimata izmaiņas," atzina Makrons.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atzinīgi novērtējis Makrona runu, norādot, ka viņa ievēlēšana prezidenta amatā pagājušajā gadā devusi Eiropai "jaunu derību".

"Īstenā Francija ir atgriezusies," uzsvēra Junkers.

Viņš tomēr atgādināja, ka ES ir "ansamblis", nevis vienīgi Francijas un Vācijas klubs.

Makronam šonedēļ paredzēta viesošanās Berlīnē, kur viņš tiksies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, un Francijas prezidents cer viņu pārliecināt sniegt aktīvāku atbalstu viņa reformu iecerēm.

Reaģējot uz Makrona otrdienas runu, Merkele jau paziņojusi, ka nepieciešams paātrināt ES reformu plāna izstrādi.

Viņa norādījusi, ka reformām nav jāaprobežojas vienīgi ar ekonomikas un valūtas jautājumiem, bet jāaptver arī migrācija, budžets un sadarbība ārpolitikas un aizsardzības jautājumos.

"Līdz jūnijam mums ar Franciju jārod kopīgi risinājumi," preses konferencē paziņoja Mwerkele, paužot pārliecību, ka viņi spēs jūnijā paredzētajam ES samitam piedāvāt "spēcīgu" reformu paketi.

Tajā pašā laikā Merkeles vadītās koalīcijas partiju pārstāvji pauduši piesardzību vai pat izteikuši atklātus iebildumus pret Makrona piedāvātajām reformām.

Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) norādījuši, ka vispirms jāsaņem konkrēti priekšlikumi, lai par tiem varētu spriest.

Savukārt Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD), nedēļas nogalē izteicies, ka ne visus Makrona ieteikumus vajadzētu īstenot.

Vēl krasāku nostāju ieņēmusi CDU Bavārijas māsaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU), kuras Bundestāga grupas priekšsēdis Aleksandrs Dobrints noraidījis gan Makrona aicinājumu izveidot eirozonas finanšu ministra amatu, gan viņa ierosinājumu ieviest ES mēroga bezdarbnieku pabalstus.

Dobrints arī norādījis, ka Makrona reformu ideju mērķis ir īstenot Francijas nacionālās intereses.

"Mūsu uzdevums ir definēt, kādas ir mūsu nacionālās intereses, un to mēs darīsim," uzsvēris CSU pārstāvis, piebilstot, ka ne visi Makrona ierosinājumi atbilst Vācijas interesēm.

Top komentāri

reptilis
r
Bez nacionālisma nav nacionālas valsts...,tātad PSRS 2 rullē:)))....un ,kurš tam var argumentēti iebilst? Tātad jāatmet visas kultūras tradīcijas ...ieražas...paradumi..valoda. Viena ES ...viena valoda ...viena nācija...viens fīrers.....interesanti vai biedrs Makarons ir gatavs atteikties no franču valodas??? ...vai viņš domā,ka franču valoda būs šīs valsts valoda?
izskatās, ka
i
būs jāpiešķir frančiem bēgļu statuss, kad viņi bēgs no Makrona islamizētās Francijas.
Def
D
ej ellē makaron!!!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits