"Balsošana referendumā ir tiesības, nevis pienākums," ANO Ģenerālajā asamblejā sacīja Ivanovs.
"30.septembrī es nekur nedošos un nebalsošu, un es zinu, ka jūs, mani līdzpilsoņi, pieņemsiet līdzīgi gudru lēmumu."
30.septembrī Maķedonijas vēlētājiem referendumā tiks uzdots šāds jautājums: "Vai jūs esat par dalību Eiropas Savienībā un NATO, pieņemot vienošanos starp Maķedonijas Republiku un Grieķijas Republiku?"
Vienošanās ar Grieķiju paredz, ka Maķedonija tiks pārdēvēta par Ziemeļmaķedonijas Republiku.
Šī vienošanās pieliktu punktu jau 27 gadus ilgušajam Skopjes Konfliktam ar Atēnām, kuras uzskata, ka kaimiņvalsts, sevi dēvējot par Maķedoniju, izsaka teritoriālās pretenzijas uz Grieķijas ziemeļu provinci, kas arī tiek saukta par Maķedoniju.
Grieķija šo domstarpību dēļ bloķēja Maķedonijas iestāšanos NATO, un solīja tāpat rīkoties arī ES gadījumā.
Pēc jūnijā panāktās vienošanās Grieķija jau jūlijā atcēla savu veto Maķedonijas dalībai aliansē, taču uzņemšanas līgumu ratificēs tikai pēc tam, kad kaimiņvalsts nosaukuma maiņa tiks apstiprināta referendumā un tiks izdarītas attiecīgas izmaiņas konstitūcijā.
Nacionālisti abās valstīs iebilst pret valdību panākto vienošanos, taču nesenās maķedoniešu aptaujas liecina, ka pieaug atbalsts dalībai NATO un ES.
Lai paustu atbalstu valsts nosaukuma maiņai, pēdējā laikā Maķedoniju ir apmeklējuši vairāki līderi, arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Vācijas kanclere Angela Merkele un Austrijas kanclers Sebastians Kurcs.