Kā viņš otrdien sacījis Lietuvas Radio, valsts institūcijas nacionālās drošības problēmu risināšanā cieši sadarbojas un pagaidām Lietuvai izdodas tikt galā ar jaunajiem izaicinājumiem, tomēr ir svarīgi nezaudēt modrību.
Jau ziņots, ka pirmdien Lietuvā tika nodoti atklātībai Valsts drošības departamenta (VSD) un Otrā operatīvo dienestu departamenta (AOTD) pārskati, kuros norādīts, ka pieaugušas Krievijas spiegošanas aktivitātes un bažas vieš arī Krievijas karaspēka nostiprināšana un modernizācija, militārā rosība Lietuvas robežu tuvumā, Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā, kā arī informatīvo uzbrukumu intensitāte.
AOTD pārskatā pieļauta iespēja, ka Krievija varētu "pārbaudīt" NATO reaģēšanas spējas, sarīkojot nekonvencionāla rakstura karadarbību kādā no alianses valstīm.
Lietuvas VSD ģenerāldirektors Ģedimins Grina otrdien intervijā Lietuvas Televīzijai ļāvis noprast, ka valstī darbojas profesionāli un labi apmaksāti Krievijas aģenti.
Vaicāts, kā Lietuvu skārusi Krievijas agresīvā politika pēdējā gada laikā kopš Krimas aneksijas, viņš aicinājis palūkoties plašākā kontekstā.
"Ja Krievija veic noteiktas darbības, tas liecina par spēku konsolidāciju valsts līmenī. Tātad (..) tai vajadzīgi gan iekšējie resursi karošanai, gan, protams, izlūkošanas potenciāls. Tas nozīmē, ka valstij jāzina, kas apkārt notiek, kāds ir noskaņojums, viedokļi. Ja šie viedokļi, viņuprāt, nav pareizi, tie jāmaina. (..) Būtiski, ka Krievijai to vienkārši vajag un tā to dara. Tas kļūst par mūsu nacionālo problēmu," spriedis VSD vadītājs.
Uz jautājumu, vai pēdējā gada laikā pieaugusi tendence, ka ārvalstu diplomāti nodarbojas ar nelikumīgu informācijas vākšanu, Grina atbildējis, ka pastāv tā dēvētā baltā diplomātija, kas balstās uz diplomātu likumīgajām tiesībām apmeklēt iestādes un vākt informāciju. "Bet mums ir darīšana ar nedaudz atšķirīgu žanru," viņš piebildis, paskaidrojot, ka diplomātija var būt ļoti piesardzīga vai arī vienkārši "stumjoša", proti, rezultātu tiek mēģināts sasniegt ar jebkādiem līdzekļiem.
VSD vadītājam Grinam un Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājam Artūram Paulauskam lūgts arī komentēt pirms nepilnām divām nedēļām veiktās kratīšanas saistībā ar Ģenerālprokuratūras sākto pirmstiesas izmeklēšanu par antikonstitucionālu grupējumu vai organizāciju veidošanu un darbību Lietuvā. Toreiz tika norādīts, ka izdevies noteikt personu loku, kas Lietuvā mudina jauniešus netieši atbalstīt prokrieviskās partijas un kustības, rīkot piketus pret likumīgi ievēlēto Lietuvas vadību, valsts dalību NATO un Eiropas Savienībā, kā arī pret Lietuvas pievienošanos eirozonai un citām ekonomiskajām un sociālajām norisēm.
Atbildot uz jautājumu, vai tiešām visas aizdomās turētās personas ir Krievijas ietekmes aģenti, jo attiecībā uz dažām no tām šādi pieļāvumi nešķietot nopietni, Paulausks norādījis, ka, iespējams, "pastāv kāds kodols, kuram ir ļoti ērti savu darbību aplipināt ar šādiem dīvainiem ļaudīm, kuri daudziem izskatītos vienkārši pēc muļķīšiem". "Bet pats šis kodols lieliski kontrolē savu darbību," viņš piebildis.
Vaicāts, vai tāda darbība, kuras mērķis ir attaisnot Krievijas politiku, Lietuvā tiešām tiek nopietni koordinēta un vai pastāv cilvēki, kas ar to nodarbojas profesionāli, par atlīdzību, Grina atbildējis apstiprinoši.
"Teiksim - mēs uztaustām noteiktus elementus. Šādā darbībā allaž piedalās personas, kuras faktiski neko daudz nenosaka, bet tām vienkārši ir svarīgi izrādīties, atstāt iespaidu. Arī viņi otrai pusei ir svarīgi. Un ir arī citi cilvēki, kuri darbojas sistēmiski, ir tādi cilvēki, kuri vispār nekur neparādās - varbūt vienīgi mēs viņus redzam," norādījis VSD vadītājs.
Paulausks savukārt atzinis, ka šobrīd salīdzinājumā ar laiku pirms pieciem sešiem gadiem Lietuvas speciālajiem dienestiem nākas būt daudz aktīvākiem un profesionālākiem, bet vēl trūkst pietiekamas politiskās gribas, lai to apzinātos un pienācīgi finansētu šos dienestus. "Ar tik labi finansētu un sagatavotu spēku jācīnās tādiem pašiem cilvēkiem," viņš piebildis.
Kā atzīmējis Grina, "ļoti grūti veidojas tā apziņa, ka te ir darīšana nevis ar kādu atsevišķu noziedznieku vai noziedznieku grupu, bet ar valsti". "Tās ir starpvalstu darbības, un tas skaidri jāapzinās. Noziedznieku var noķert, iesēdināt, un viss, bet te cits citu nomaina," viņš spriedis.
Paulausks norādījis, ka tādas atklātībā zināmas organizācijas kā Krievijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU) un Krievijas Ārējais izlūkdienests (SVR) vervē cilvēkus un "kā bites nes informāciju uz kopēju stropu", lai to analizētu un izmantotu savu plānu veidošanā.
"Informatīvie uzbrukumi tiek veikti pa visiem kanāliem - gan ar sabiedrisko organizāciju starpniecību, gan vedot bērnus uz dažādām nometnēm, gan ar to pašu izlūkdarbību," piebildis Seima komitejas vadītājs.
Pēc viņa teiktā, Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas rīcībā ir plašāka apjoma pārskati ar detalizētāku saturu un konkrētiem faktiem, ko paredzēts apspriest trešdien.