Savukārt Veterinārijas dienests šo priekšlikumu vērtē kā pārāk radikālu. Kā skaidrojis dienesta pārstāvis, ierobežoto finanšu resursu dēļ pašlaik tiek pārbaudītas tikai teritorijas ap lielajām fermām.
"Ir daudz neprofesionālu cūku turētāju, kuri neievēro bioloģiskās drošības noteikumus. Šajā situācijā būtu jāparedz stingri un radikāli soļi, lai apturētu slimības izplatīšanos. Lietuvā ir aptuveni 20 000 saimniecību, kurās tiek turēts līdz piecām cūkām (..). Tās jāpārbauda, un noteikumu neievērošanas gadījumā iesakām tās slēgt," pirmdien preses konferencē paziņojis Lietuvas Cūku audzētāju asociācijas direktors Aļģis Baravīks.
Tādu risinājumu pieļauj arī šogad pieņemtais Lietuvas Zemkopības ministrijas plāns Āfrikas cūku mēra apkarošanai, taču tas netiek pildīts.
Pēc Baravīka teiktā, asociācija grib panākt obligātas mazo saimniecību pārbaudes tajās teritorijās, kur šī slimība jau izplatījusies.
"Uzliesmojumus varēja paredzēt, (..) bet Veterinārijas dienesta un Zemkopības ministrijas darbs šai jomā mūs neapmierina un nav adekvāts situācijai. Ja tā turpināsies, mēris aptvers visu Lietuvu. Gribam teikt, ka vismaz premjeram būtu jāsarosās. Draud eksporta ierobežojumi," viņš brīdinājis.
Kā norādījis asociācijas direktors, mazo saimniecību likvidēšana Spānijā 1994.gadā palīdzējusi šai valstij uzveikt Āfrikas cūku mēri, bet pašlaik šai valstī mazajās zemnieku saimniecībās cūkas gandrīz netiek turētas.
Asociācijas padomes priekšsēdētājs Jons Žultausks norādījis, ka šobrīd lielie cūku audzētāji kopumā Lietuvā tur 600 000 cūku, bet mazās saimniecības - aptuveni 62 000 cūku.
Viņš piebildis, ka iespēja likvidēt mazās saimniecības paredzēta arī 2014.gadā pieņemtajā Āfrikas cūku mēra apkarošanas plānā, taču tas netiek īstenots.
Veterinārijas dienesta direktora vietnieks Vidmants Paulausks ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka šobrīd tiek pārbaudītas tikai tās mazās saimniecības, kas atrodas trīs kilometru rādiusā ap lielajām komerciālajām fermām. Atklājot pārkāpumus, audzētāji tiek sodīti ar naudassodiem, bet par atkārtotiem pārkāpumiem viņiem liek cūkas nokaut.
"Mūsu spēki ir diezgan ierobežoti," viņš atzinis, bet solījis, ka pārbaudāmā teritorija tiks paplašināta.
Paulausks paudis pārliecību, ka nedrīkst tā vienkārši likvidēt mazās saimniecības - ir jāatrod līdzsvars.
"Veterinārijas dienesta nostāja ir tāda, ka jānovērtē gan mazo, gan lielo audzētāju vēlmes. (..) Kur pastāv lielāks risks, preventīvā kaušana jāveic lielākā mērogā. Protams, lielie audzētāji gribētu, lai visas mazās saimniecības savas cūkas izkautu," viņš piebildis.
Šogad Lietuvā Āfrikas cūku mēris konstatēts jau trijās saimniecībās - jūnija beigās Elektrēnu pašvaldības Juodeļu ciemā, jūlija sākumā Anīkšču rajona Puodžu ciemā, bet pagājušajā nedēļā vēl viens uzliesmojums atklāts Kaišadores rajona Kruones pašvaldībā.
Āfrikas cūku mēris Lietuvā sāka izplatīties 2014.gada sākumā. Vispirms slimība tika atklāta rajonos, kas robežojas ar Baltkrieviju. Toreiz Eiropas Komisija (EK) Lietuvu sadalīja riska zonās un vienlaikus izvirzīja stingrākus noteikumus cūkgaļas audzēšanai un tirgošanai.